Bērnu un ģimenes lietu ministrija iecerējusi panākt, ka no bezatbildīgiem vecākiem piedzen līdzekļus par viņu bērnu uzturēšanos sociālās aprūpes iestādēs.
Bērnu un ģimenes lietu ministrija iecerējusi panākt, ka no bezatbildīgiem vecākiem piedzen līdzekļus par viņu bērnu uzturēšanos sociālās aprūpes iestādēs.
Ja vecāki pašreiz nevarētu atļauties apmaksāt bērnu aprūpi, tad viņi varētu palikt valstij parādā – līdzīgi kā tas ir ar pagājušajā gadā izveidoto Uzturlīdzekļu garantijas fondu, no kura maksā alimentus gadījumos, ja neapzinīgi vecāki izvairās uzturēt savus bērnus.
“Alūksnē šāda problēma ir aktuāla. Tādu vecāku nav daudz, taču ir tādi, kas bērnus “ražo”, bet pēc tam bāriņtiesai ir jādomā, kur viņiem palikt – bērnunamā, internātskolā vai audžuģimenē,” stāsta Alūksnes pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētāja Regīna Vorona. Viņa prognozē, ka nākotnē šādu gadījumu skaits varētu palielināties vecāku alkoholisma dēļ.
Piespiedu darbi būs lietderīgi
Plānots, ka parāda summu vecāki varētu atstrādāt sabiedriski derīgos darbos. R.Vorona spriež, ka reāli naudu no vecākiem nevarēs piedzīt, taču piespiedu darbi pašvaldības labā būtu lietderīgi, jo daļai vecāku nav līdzekļu.
“Būtu labi, ja tajā laikā, kad bērnu izņem no ģimenes un ievieto audžuģimenē, vecāki pārdomātu savu attieksmi pret bērnu audzināšanu,” secina bāriņtiesas priekšsēdētāja.
Sistēmu būs grūti izstrādāt
Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainārs Baštiks norādījis, ka izstrādāt bērnu uzturēšanās aprūpes centros izmaksu piedzīšanas sistēmu būs sarežģīti. Iespējams, ka nāksies izstrādāt atsevišķu likumu.
Gaujienas speciālās internātskolas direktore Mudīte Reigase uzskata, ka piedzīt līdzekļus no vecākiem, kuriem to nav, ir nereāli. “Kā antisociālu tipu var piespiest strādāt sabiedriskos darbus? Tas ir absurds. Ar represīvām metodēm no cilvēkiem, kuriem ir vienaldzīga bērnu dzīve, to nevar panākt,” jautā M.Reigase.
Likumiem nav mehānisma
Viņa uzskata: ja likumu pieņem, tad ir jābūt mehānismam, kā to pildīt. “Valstī daudzās jomās ir pieņemti likumi, kuriem tā nav. Kāda jēga ir likumam, kuru nevar izpildīt?” spriež internātskolas direktore.
Viņa secina, ka valstī attieksme pret bērnunamiem, internātskolām, pret bērniem, kas dzīvo trūcīgās un nelabvēlīgās ģimenēs, ir dīvaina. “Bērnu un ģimenes lietu ministriju interesē tikai dokumenti, nevis reālā situācija. Ja bāriņtiesas vai pagasttiesas šos bērnus neievieto sociālās aprūpes iestādēs, tad problēmu nav. Bāriņtiesas ir ieinteresētas, lai tām nav problēmu, nav jākārto dokumentācija un lai nav jāsaņem pārmetumi,” atklāj M.Reigase.
Viņa bilst, ka bieži vien problēmas augstākstāvošās instancēs sākas, kad ir notikusi nelaime – bērns ir nosalis vai noslīcis. “Problēmas, kas skar bērnus, ir sarežģītas. Pieņemot likumus, bērni bieži vien paliek pēdējā vietā. Valdība nedomā par to, vai viņiem no tā būs labāk,” spriež M.Reigase.
