Šogad rudens Alūksnes pusē aizrit Ojāra Vācieša zīmē. Sagaidot novembrī dzejnieka 75.jubileju, Alūksnes pilsētas bibliotēkā beidzies literāro darbu konkurss 5. – 12.klašu skolēniem „Bez skaņas krīt lapas…”.
Kopumā 119 jaunie autori ir iesūtījuši 150 literāros darbus. Priecē, ka piedalījušās 15 Alūksnes rajona skolas. Vislielākā atsaucība ir no Alūksnes vidusskolas, E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas un Gaujienas vidusskolas. Visi darbi tika sadalīti pa vecuma grupām. Visaktīvākie literāti ir skolēni, kuri mācās 8. – 9.klasē. Īpaši jāuzteic Gaujienas speciālās internātpamatskolas un Alūksnes vidusskolas skolēni par oriģinālo noformējumu literārajiem darbiem.
Katrā vecuma grupā mums ir savi favorīti. Iesūtīts ļoti bagāts dzejoļu un prozas darbu klāsts – mīļš paldies autoriem! Žūrijai bija emocionāla bauda, tos visus lasīt. Daļa dzejoļu neatbilst konkursa tēmai, bet arī tajos autori uzrunājuši lasītājus emocionāli, ar savu dzīves skatījumu. Publicējam labākos darbus.
Elīna Gabrāne (Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolas 11.klase)
***
Uzdāvini pērļu virteni
Pēdējam nakts gulbim,
Pirms vēl saullēkts
Nav to nogalējis.
Atļauj nakts gulbim
Nodejot vēl vienu deju,
Kamēr vijolīšu mūzika
Nav to iemidzinājusi.
Novij ūdensrožu gultu
Pēdējam nakts gulbim,
Palaid to ezerā
Mūžības skavās.
***
Lai līst!
Lai pār zemi nolīst miers.
Lai pār vijolīšu ziedlapām
Noslīd melanholiska asara.
Lai uz lietus aizsvīdušā loga
Meitene zīmē klusumu.
Lai līst…
Vita Riepniece (Alūksnes vidusskolas 11.b klase)
Bez skaņas krīt lapas
Sārtas lapas virpulis vējā
Un lietus lāses sejā
Kā vēss veldzējums
Atmiņām par vasaru.
Klausos lapu čukstos,
Tās stāsta daudz,
Par pirmajiem saules stariem,
Par ziedēšanas brīnumiem.
Par to, kas bijis,
Par to, kas būs,
Par gadalaiku maiņu
Un nebeidzamo dzīves ciklu.
Lapas krīt klusu,
Krītu tām līdzi
Un paceļos spārnos,
Lidojot brīvi.
Anna Langrāte (Ernsta Glika Valsts ģimnāzijas 11.klase)
Malēnietis
Vīrs ar melnu bereti
nāk man pretim pa lapegļu gatvi
un smaida.
Smaida, pavisam vienkārši
Un sirsnīgi smaida.
Reiz pats viņš bija teicis:
„Ja es nebūtu no šīs puses,
tad arī es smietos par šejienes
ļaudīm.”
Redzu acīs tik lepnumu
tam vīram ar stalto stāju
un sirsnīgo smaidu,
kurš nāk man pretim un saka:
„Turies, mana tauta, TURIES!”
Patriots. Jā.
Šejienietis. Malēnietis.
Tas vīrs, kas nāk
man pretim pa lapegļu gatvi
un smaida.
Smaida, pavisam vienkārši
un sirsnīgi smaida.
Savējais.
Monta Vērse (E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 12.klase)
Bez skaņas krīt lapas
Bez skaņas krīt lapas,
Pasaule klusē.
Es gribu šo rudeni
Nesajust.
Bez skaņas krīt lapas.
Apturiet to!
Es gribu šo rudeni
Aizraidīt prom.
Bez skaņas krīt lapas,
Apkārt tik drūms.
Es gribu šo rudeni
Izkrāsot.
Tajā gadā arī
Bez skaņas krīt lapas,
Velti bija cerēt,
Ka apmānīsi rudeni.
Tas pienāca nemanot
Un atņēma tev tavu vasaru.
Bez skaņas krīt lapas…
Sandis Stapkēvičs (E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas
12.klase)
Bez skaņas krīt lapas
Bez skaņas krīt lapas
Ar blīkšķi krīt zars
Uz sen mītās takas
Stāv pacilāts gars
Viņš laimīgu seju
Te cilvēkus vēro
Kas dzejnieka ceļu
Te meklē un mēro
Šis ceļš jeb šī taka
Ir dzejnieku dzīve
Kur visā ko saka
Ir jūtama brīve
Šīs lapas ir dzejnieku klusākās domas
Kas aptver it visas šīs pasaules jomas
Bet zari ir dzejoļi panti un rindas
Un atskaņas skanīgas kārtīgas vingras
Un gars šis cēlais
Daudz darījis pārcietis
Ir neviens cits
Kā Ojārs Vācietis
Kristīne Ozoliņa Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolas
9.klase)
***
Dod man tikai minūti laika,
Un es tev pastāstīšu,
Cik neaprakstāmi skaisti šorīt uzlēca saule.
Dod man tikai minūti laika,
Un es tev pastāstīšu,
Cik krāsainas man šorīt šķita debesis.
Dod man tikai minūti laika,
Un es tev pastāstīšu,
Cik ļoti es vēlētos, lai ilgāk tu paliktu.
Dod man tikai minūti laika,
Un es tev pastāstīšu,
Kā šorīt izmainījās pasaule un es.
Adrija Rubina (Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolas 5.klase)
Agrais rīts
Kļavas lapa skaisti mirdz,
Rasas piliens atspoguļo rītu,
Saules gaisma silda mani,
Un uz brīdi iestājas klusums…
Ieklausos klusumā, sajūtu tur
Tavu mūžīgo dzejnieka dvesmu,
Kas ved uz brīnumu pasauli,
Kur apkārt man riņķo dzejas rindas.
Tā gribētos, lai klusums ir mūžīgs
Un brīnumu pasaule neizzūd,
Jo tajā mīt spēks un gudrība,
Ko dzīvei man sniedz.
Paula Pelaka (Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolas 6.klase)
Rudens Gaujienā
Tās sārtās, dzeltenās un zaļās kļavu lapas
Kā mākslinieka krāsu palete,
Tās izkrāso mums Gaujas krastu
Kā varavīksne debesis.
Mēs krāsojam tā savu dzīvi
Ar krāsām dažādām,
Un Gaujiena ir mūsu glezna,
Ko šeit mēs veidojam.
Inese Rezgoriņa (Ernsta Glika Valsts ģimnāzijas 11.klase)
Ojāram Vācietim
Ar pūces spalvu
Rakstīt un izrakstīt dvēseli savu.
Tikt uz vientuļas domu salas,
Kad sirdī mājo lapkritis zeltains.
Domās aizceļot pie pelēkā zvirbuļa
Un aplūkot, vai tas vēl joprojām
Ir tik neparasti pelēks.
Redzēt un izjust,
Vai tava Vidzemes asins saite
Burbuļo un krāc tāpat kā vakar.
Izdomāt un saprast
Tavu mūžīgo spalvu un otu.
Kā es gribētu tikt uz vientuļas domu salas,
Kad sirdī mājo lapkritis zeltains,
Un klausīties tavas dzejas.
Eva Kauliņa (Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolas 6.klase)
Brīnums
Sēž Ojārs Vācietis pie skolas lauvām
Un raksta brīnumainu dzeju
Par Gauju, pilskalnu un zelta rudeni,
Kas licis vējam uzsākt neprātīgu deju.
Lai protam dzīvē dziedāt gaišu dziesmiņu,
Uz sveču balli aicina ikvienu,
Tur katrai svecei sava liesmiņa
Un katrai būtnei silta sirsniņa.
Renāte Ribaka (E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 8.a klase)
***
Novadniek – vai dzirdi tu?
Kā rudenī pār kalniem salna skrien,
Un lapas krīt ar katru dienu…
Arvien, arvien.
Novadniek – vai redzi tu?
Kā bērni skrien pa krastmalu,
Kā kaija dzied šo dziesmu viedo
Par cilvēku,
Kas dzejoļus šai tautai ziedo.
Nav viņam ne bronzas, ne sudraba,
Ne zelta lietu pjedestālu,
Bet tas nekas,
Jo piemineklis- tas veidojas
No tautas lietām asarām.
Novadniek – vai zini, ko viņš teicis?
„Visas zīmes rāda labu laiku,
Tātad rītu ceļš tev tālāk ies”-
Tad cerēsim uz labu laiku,
Kad Ojārs Vācietis mūsu sirdīs lies.
Ernests Jeremejevs (Gaujienas speciālās internātpamatskolas 7.a klase)
Rudens niķi
Rudens plosās, rudens knosās,
Visu laiku nemierīgi rosās,
Kokus atstāj plikus un vēl sasit stiklus,
Rāda savus īstos niķus.
Rudens lietus lāses mētā,
Dārzā ābolus tas nēsā.
Nebaidos es rudens lietu,
Man ir zābaki, lai dietu.
Nebīstos es rudens vēju,
Silto jaku sameklēju;
Tā, lūk, draiskais rudentiņ,
Nekaitēs man tava lietus pātadziņ’!
