Laba pieredze ir Zosēnu pagastā. Vietējās pamatskolas telpās ir izveidots audžuģimeņu centrs. Tajā uzņem bērnus no Rīgas un citām vietām, tāpēc pamatskolā ir nodrošināts audzēkņu kontingents.
Laba pieredze ir Zosēnu pagastā. Vietējās pamatskolas telpās ir izveidots audžuģimeņu centrs. Tajā uzņem bērnus no Rīgas un citām vietām, tāpēc pamatskolā ir nodrošināts audzēkņu kontingents. “Audžuģimenei nav vajadzīgs nekas īpašs. Pilsētas bērni lauku vidē ir laimīgi, jo beidzot jūtas vajadzīgi. Viņi var palīdzēt pieaugušajiem un atrast lietderīgu nodarbošanos. Tiesa, vispirms ir jāizzina, vai audžuģimene sapratīsies ar bērnu,” akcentē L.Jēgere.
Rudbāržos ir hiperaktīvo bērnu skola. Tur ar viņiem nav nekādu problēmu, bet var redzēt, cik daudz spēj mainīt mīlestības pilna attieksme pret bērniem. Protams, ka tie nav nekādi paipuisīši, jo ir dzirdējuši vienīgi pārmetumus un izjutuši, ka nav nevienam vajadzīgi. Nonākuši normālā ģimenē, viņi uzreiz nevar kļūt līdzīgi eņģeļiem. Vajadzīga milzīga pacietība un laiks, lai bērni mainītos.
“Pie manis bija atbraukusi meitene, kuru pirms vairākiem gadiem sastapu grūtā periodā. Viņu mētāja no vienas ģimenes
uz otru. Turklāt meiteni izmantoja fiziskos darbos, jo viņa bija spēcīga. Kad jauniete divus gadus dzīvoja pie manis, mēs to uzņēmām kā savējo. Meitene beidza vakarskolu un atzīst, ka bez tās nekas nebūtu. Tagad
viņai ir ģimene Anglijā,” stāsta L.Jēgere.
Cēsu rajona Liepas pagastā ir izveidots sociālais dienests. Viens darbinieks strādā ar ģimenēm, otrs – ar veciem cilvēkiem, trešais – ar jauniešiem…
Pašvaldība ir sapratusi, ka lielāks atbalsts ir vajadzīgs tad, kad ir lielākas iespējas mainīt situāciju ģimenē. Valstī ir Audžuģimeņu biedrība. Tā rada iespējas mācīties, dalīties pieredzē un kopā atpūsties.
“Satrauc, ka bērnunamos un internātskolās audzēkņu nav mazāk. Daudzi bērni joprojām dzīvo ģimenēs, kuras nespēj nodrošināt tiem visu nepieciešamo. Tā ir pierasts, un nevienu neinteresē, kā tiem klājas. Vajadzētu palīdzēt šiem vecākiem, pirms nav jālemj par bērnu izņemšanu no ģimenes. Tas ir sociālo darbinieku uzdevums – stiprināt ģimeni, lai nevajadzētu bērnus sūtīt uz internātskolu,” ir pārliecināta L.Jēgere.
