Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljonā ilgāk nekā divus mēnešus strādā psiholoģe Svetlana Volkova.
Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljonā ilgāk nekā divus mēnešus strādā psiholoģe Svetlana Volkova. Konsultācijas pie psiholoģes ir iespēja apmeklēt ne tikai karavīriem, bet arī komandējošajam sastāvam.
“Jauniesaukto mācību bataljons ir tikai Alūksnē, tādēļ te ieviesta psihologa štata vienība. Mans uzdevums ir strādāt ar karavīriem, kas šeit iziet mācību programmu, ar tiem, kas te paliek dienestā gadu, ar komandējošo sastāvu un bataljona futbola komandu,” stāsta S. Volkova.
Viņa atzīst, ka darba programma ir izstrādāta sīki un pārdomāti. “Ir noteikts laiks, kad mani var sastapt. Lietoju dažādas darba metodes, jo psiholoģija ir ļoti attīstīta zinātne. Karavīri apmeklē psiholoģijas lekcijas un praktiskās nodarbības. Sniedzu arī individuālas konsultācijas, bet grupās veicam sociāli psiholoģisko treniņu. Tas ir virzīts uz cilvēka profesionālo izaugsmi bataljonā un attīsta spēju jaunajam vīrietim adekvāti izzināt sevi un citus cilvēkus,” saka S. Volkova.
Viņa norāda, ka sociāli psiholoģiskais treniņš ir efektīgs. “Ja iesauktajiem nepietiek ar lekcijām un praktiskajām nodarbībām, viņi apmeklē individuālas konsultācijas. Problēmas, ko risinām, ir ļoti dažādas. Galvenokārt tie ir personības izaugsmes, darba un saskarsmes jautājumi,” atklāj psiholoģe. Viņa akcentē, ka cilvēku visu mūžu pavada grūtības. “Uzskatu, ka iemācīties tās risināt ir galvenais uzdevums. Ir prieks, ka puiši to apgūst pēc individuālajām nodarbībām. Tad viņi saka paldies,” atzīst S. Volkova.
“Strādājot ar karavīriem, sapratu, ka liela nozīme viņu dzīvē ir vecākiem. Rodas jautājums, kādiem ir jābūt vecākiem un audzināšanas principiem, lai ģimenē izaugtu vīrietis. Visi saprot, ka zēnam ir jāaug stipram, gudram un solīdam, bet vecāki to cenšas panākt dažādi.
Esmu secinājusi, ka ir divu veidu vecāki – tie, kas iet bērnam līdzās, un tie, kas skrien pa priekšu. Pirmie aug kopā ar savu bērnu, bet otrie cenšas novērst viņa kļūdas, neveiksmes un grūtības. Puisim ir grūtāk , ja kāds visu laiku ir kaut ko darījis viņa vietā. Kad karavīrs atnāk uz konsultācijām, es uzreiz redzu, kādi vecāki viņu ir audzinājuši,” saka S. Volkova.
