Alūksnes Jauno pili un parku, kas kādreiz bijis baronu Fītinghofu īpašums, apmeklēja Kristina Sibilla Johanna Dīringa (dzimusi Fītinghofa). Viņas tēvs Egons Fridrihs fon Fītinghofs dzimis Alūksnē 1905.gada 14.janvārī.
Alūksnes Jauno pili un parku, kas kādreiz bijis baronu Fītinghofu īpašums, apmeklēja Kristina Sibilla Johanna Dīringa (dzimusi Fītinghofa). Viņas tēvs Egons Fridrihs fon Fītinghofs dzimis Alūksnē 1905.gada 14.janvārī.
“Kristina Sibilla Johana Dīringa dzīvo Vācijā un pirmo reizi bija Latvijā. Viņa gribēja redzēt, kur tēvs bērnībā dzīvojis. Apstiprinājās mūsu pieņēmums, ka muzeja administrācijas telpās bijusi baronu bērnistaba. Kristinai tās atrašanos pilī un skatu pa logu raksturojis tēvs. Dzimtas pēctece apskatīja Tempļa kalnu, evaņģēliski luterisko baznīcu, Ernsta Glika Bībeles muzeju un mauzoleju, kur apglabāti viņas senči,” stāsta Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzeja direktore Aija Grīnvalde.
Vācu ciemiņu laiks bija ierobežots, tāpēc Novadpētniecības un mākslas muzeja ekspozīciju Jaunajā pilī viņi aplūkoja vizuāli. Lietus atturēja no Pilssalas apmeklējuma. Tomēr skats uz ezeru vāciešus sajūsmināja. K.S.J.Dīringa nolēmusi atbraukt uz Latviju un Alūksni vēlreiz kopā ar saviem bērniem, lai parādītu vectēva dzīvesvietu. Viņa uzdāvināja muzejam ierāmētu dzimtas pirmatnējā ģerboņa attēlu. Tas ir no 13.gadsimta. Vēlāk tas ir nedaudz mainīts, kāds redzams virs Jaunās pils durvīm. “Pamatelementi ir tie paši: vairogs, trīs gliemežvāki un lapsa. “Lapsa vecvācu valodā ir “Scheel”, bet baroniem bija divi uzvārdi – Fītinghofs Šēls. Gliemežvāki ir gudrības un mūžības simbols. Tie norāda, ka dzimtas locekļi vienmēr tiekušies pēc izglītības. Vairogs visos bruņniecības kanonos norāda, ka dzimta ir ļoti sena – no 1200.gada. Arī Alūksnes pils pirmais komturs bija Arnolds Fītinghofs,” skaidro A.Grīnvalde.
Viņa uzsver, ka Jaunajā pilī nekas nav saglabājies no kādreizējā interjera. Uzsākta un turpinās tās restaurācija. Parks un Fītinghofu piemiņas vietas tiek koptas.
