Jaunalūksnes pagasta Bejā Līvānu mājā “Beja – 18” dzīvo Ineta un Uģis Pūpoli. Vietējie iedzīvotāji viņus pazīst kā aktīvus pagasta kultūras dzīves organizatorus un cilvēkus, kā mājas lepnums ir sakoptā un skaistā apkārtne.
Jaunalūksnes pagasta Bejā Līvānu mājā “Beja – 18” dzīvo Ineta un Uģis Pūpoli. Vietējie iedzīvotāji viņus pazīst kā aktīvus pagasta kultūras dzīves organizatorus un cilvēkus, kā mājas lepnums ir sakoptā un skaistā apkārtne. Inetas puķu kolekcijā ir vairāk nekā 100 šķirņu puķu.
“Pa savu dārziņu un puķu dobēm čubinos katru nedēļu. Man nepatīk, ja manā dobē ir kaut viena nezālīte. Tad es izrauju to vienu un pārravēju visu dobi. Mana stihija ir zeme, tāpēc, strādājot dārzā, es relaksējos. Ziemā nevaru vien sagaidīt pavasari, kad atkal varēs iekopt mājas apkārtni, šo to izmainīt un uzlabot. Manuprāt, cilvēku vislabāk raksturo viņa mājas pagalms,” saka Jaunalūksnes pagasta mājas “Bejas – 18” saimniece Ineta Pūpola.
Darbi ir sadalīti
Viņa atzīst, ka darbi mājās ir sadalīti. “Esmu laimīga sieviete, jo man ir mīlošs un saimniecisks vīrs. Manā ziņā ir puķu dobes, bet viņa – siltumnīcas apkopšana un zāliena pļaušana. Siltumnīca ir viņa lauciņš, kur tiek audzēti dažādi interesanti dārzeņi. Vienreiz viņš man sagādāja patīkamu pārsteigumu, un, kad pārnācu mājās no darba, vietā, kur zālienu postīja samtainītis, Uģis bija iekārtojis jaunu puķu dobi. Katru gadu cenšamies ko mainīt mājas apkārtnē un vienmēr viens ar otru konsultējamies,” stāsta Ineta.
Vienā dobē – 44 šķirņu puķes
“Man ir viena “rasoldobe”, bet pārējās katru gadu cenšos stādīt citādākas puķes. Ja vienā gadā cīnijas ir bijušas dobē pie mājas, tad nākamajā tās stādu citur. Ja katru gadu ir viens un tas pats, tad iestājas vienmuļība. Tagad “rasoldobes” ir modē, jo tur var sastādīt visdažādākās puķes – gan ziemcietes, gan viengadīgās puķes, kas vasarā nomaina viena otru. Vienreiz ravējot saskaitīju, ka manā “rosoldobē” ir 44 šķirņu puķes, bet kopā ap māju aug vairāk nekā 100 šķirnes,” lepojas I. Pūpola.
Daudzveidīgā puķu kolekcija veidojusies ar radu un paziņu palīdzību. “Kad aizbraucu uz kādu tirgu, iegādājos, kā man vēl nav. Dažreiz vīrs nopērk kādas interesantas puķu sēklas. Pašlaik modē ir petūnijas. Arī mums tās aug pie mājas ieejas, bet nākamgad domājam stādīt ko citu, jo tagad ir tā: lai kur ietu, visur sastādītas petūnijas. Vienveidība ir nomācoša,” viņa atzīst.
Puķes, kas maina krāsu
“Man patīk astilbes. Nu manā kolekcijā ir jau piecas šķirnes. Tās ir jaukas puķes, ko var žāvēt arī ziemai un izmatot florismā, jo tās nemaina krāsu.
Interesantas ir košumpuķes kohijas. Tās nezied, visu vasaru ir zaļas, bet rudenī maina krāsu un kļūst sarkanas. Arī atraitnītes ir skaistas puķes, bet viskrāšņāk tās zied pavasarī. Vasarā tām vajag īpašu kopšanu, jo, tāpat kā petūnijām, tām regulāri ir jānolasa noziedējušie ziedi. Mans padomdevējs puķkopībā ir žurnāls “Māja un Dārzs”,” uzsver I. Pūpola.
Viņa atzīst, ka labprāt uzņem ciemiņus. “Pirms trim gadiem ierīkojām atpūtas vietu ar koka soliņiem un galdiņu. To atklājām manā vārdadienā, un tā katru gadu pie mums manā vārdadienā tiek atklāti dārza svētki,” atceras Ineta.
