Gaujienas pagasta pārvaldes un mežniecības darbinieki kā katru pavasari devās apraudzīt, kā aug ozolu vainags, kas iezīmē Latvijas – Igaunijas robežu. Ideja stādīt ozolus apkārt Latvijai tika īstenota 1997.gada 24.aprīlī.
Gar gandrīz divus kilometrus garo robežu ar kaimiņvalsti tika iestādīti gandrīz 40 ozoliņi. Pirmajos gados vajadzēja dažus kociņus pārstādīt, bet šoreiz tika secināts, ka tikai viena ozoliņa vairs nav. Pārējie ir labi pārziemojuši un pārcietuši pavasara plūdus.
“Ozolam patīk augt “kažokā”, bet tā galvai ir jābūt plikai. Tas nozīmē, ka apkārt kokam ir jābūt krūmiem, lai ozols augtu taisns un tiektos augšup, nevis plestos plašumā. Turklāt krūmi pasargā no salnām,” saka Ziemeļaustrumu virsmežniecības Gaujienas nodaļas mežzinis Andris Rubins. Ozoli aug lēni, it sevišķi tikmēr, kamēr atrodas zemo salnu zonā. Tāpēc labi, ka tagad ozoli ir jau tikuši laukā no tās, un gada laikā ir pastiepušies apmēram par 40 centimetriem. Tas nozīmē, ka tagad tie aug straujāk nekā iepriekš. Tiesa, ir nelielas bažas, ka varētu rasties problēmas, kad ozoli sakuplos. Tie ir iestādīti ļoti tuvu robežai. Tāpēc no satelīta to varētu neredzēt. Ja ozolu vainagi pārsniegs robežu, vajadzēs tos apgriezt. Taču tas nebūs ātrāk kā pēc desmit vai vairāk gadiem. Iespējams, ka tikmēr būs modernas tehnoloģijas un nevajadzēs robežu fiksēt no satelīta.
