Pededzes pagasta saimniecība “Liepājas”ar pagasta padomes lēmumu sadalīta divās daļās.
Pededzes pagasta saimniecība “Liepājas”ar pagasta padomes lēmumu sadalīta divās daļās. “Silenieki” paredz nodarboties ar zivsaimniecību, bet “Liepāja” – ar mežsaimniecību.
“Uz dzirnavu ēku vecajiem pamatiem ir atjaunota dzīvojamā māja un citas būves. Tās ir koka guļbūves ēkas, ko beidza būvēt ziemā. Vēl vajadzīga saimniecības ēka un malkas šķūnis, bet dzīvot jau var. Te ir piemēroti apstākļi zivju audzēšanai, un tāpēc to darīsim. Kā izdosies, rādīs laiks,” stāsta “Silenieku” pārvaldnieks Armands Roze.
Nodrošinās dabisku vidi
A.Roze ir rīdzinieks, bet no pagājušā gada ar ģimeni dzīvo Pededzē. Acīmredzot viņu nevilina dzīve “pūlī”, un labāk jūtas mežā, “kur ir jauka vieta”. Viņš pieļauj, ka perspektīvā te iespējams piedāvāt makšķerniekiem atpūtu bez īpaša servisa, bet pagaidām nekā cita nebūs. “Visu nosaka pieprasījums. Ja cilvēkiem ir vēlēšanās te braukt makšķerēt, tad ir vērts kaut ko darīt. Pededze atgādina upi Ziemeļvalstīs, kur makšķerēšanai ir jāpērk atsevišķa licence,” atzīst A.Roze. Viņš negrib nodarboties ar makšķerēšanas organizēšanu, bet nodrošināt zivju atražošanu upē.
Ir vienīgā šāda audzētava Latvijā
Ir sākts veidot lašveidīgo zivju mazuļu audzētavu: strauta, varavīksnes foreļu un alatu. Pašlaik būvē aizsprostu, ko nav iespējams atjaunot tā vēsturiskajā vietā. Aizsprosts būs nedaudz augstāk, bet ūdens līmenis Pededzē būs tāds pats, kāds tas ir bijis ūdenskrātuvē. “Ūdenskrātuve ir vajadzīga zivju mazuļu audzētavai, lai tai būtu ūdens. Mazuļus audzēs baseinos ar caurtekošu ūdeni, un tā viņiem būs dabiska vide. Baseinu tvertnes ir jau iegādātas,” norāda A.Roze. Kad būs gatavs aizsprosts, būvēs novietni zivju mazuļu baseiniem. Tā būs norobežota, lai tur neiekļūtu putni un zvēri.
Nākamgad pārdos mazuļus
Paredzams, ka zivju audzētava būs gatava nākamvasar un tad būs arī zivju mazuļi pārdošanai. “Sileniekos” akcentu liek uz strauta foreļu un alatu mazuļu audzēšanu, un tādas otras zivju audzētavas Latvijā nav. “Pētījumi liecina, ka zivju mazuļu netrūkst nevienā ūdenskrātuvē, bet nav lielo zivju. Tas nozīmē, ka nav kontroles mehānisma, kas nodrošina pārraudzību un zivju resursu saglabāšanu,” komentē A.Roze.
Tagad vienā baseinā ir apmēram 2 000 zivju mazuļu, bet nākamgad tāds daudzums būs apmēram 10 baseinos. Tie ir pašu audzēti, nevis pirkti zivju mazuļi. Sešos mēnešos tie ir sasnieguši apmēram 10 centimetru garumu. “Var pārdot arī šāda izmēra mazuļus. Tas ir atkarīgs no pircēja vēlmēm. Bet parasti zivju mazuļus pērk pavasarī un rudenī. Mūsu galamērķis ir izaudzēt 50 līdz 100 gramu smagus zivju mazuļus,” saka A.Roze.
Būs 5000 tonnas gadā
Ja 2 000 mazuļus audzē gadu, tad iegūst divas tonnas zivju. “Silenieku” lašveidīgo zivju mazuļu audzētavas apjoms ir paredzēts 5 000 tonnas mazuļu gadā. “Tā Latvijas apstākļiem ir maza audzētava. Bet ir atšķirība, vai tās ir 5 000 tonnas tirgus zivju vai tikpat 100 gramu smagas foreles. Protams, atšķirīga ir arī cena,” uzsver A.Roze.
Vienam baseinam jārēķina kilograms barības dienā. Ārzemēs iepērk speciālu barību granulās. “Jo lielāka aug zivs, jo lielākas ir granulas. Beigās ir gandrīz kā “Pedigripals” suņiem. Barība ir dārga, un tāpēc arī produkcija tāda iznāk, jo tā sastāda apmēram divas trešdaļas no pašizmaksas,” rēķina pārvaldnieks.
