Aizupītes ir privātmāju rajons Alūksnes nomalē, kur netrūkst košu dārzu. Taču lasītāji mūsu laikraksta konkursam “Zaļie pirkstiņi” ieteikuši Marutas Vilciņas dārzu. Kopīgi ielūkosimies tajā, mēģinot uzminēt, ko tajā īpašu saskatījuši ieteicēji.
Paplašina akmens dārzu un izrok dīķi ūdensrozēm
Kad atrodam Marutas Vilciņas plašo dārzu pašā privātmāju rajona nomalē, saimniece ir pārsteigta par negaidīto apciemojumu. Viņa nekad nav domājusi darīt visu, lai dārzs būtu sevišķi košs un saistītu skatienus ar kaut ko īpašu. M.Vilciņa izvēlas gan pavisam vienkāršus ziedus, gan eksotiskus augus ar vienu noteikumu, lai tie būtu sirdij tuvi un patiktu pašai. Tiesa, arvien top kaut kas jauns vai arī tiek uzlabots un pārveidots no iepriekšējiem stādījumiem. “Šovasar ir paplašināts akmeņdārzs, kas iepriekš bija krietni mazāks. Darba dārzā, protams, ir daudz, ja grib, lai tajā ir nopļauta zāle un izravētas puķu dobes. Savu prasa arī siltumnīca un sakņu dārziņš,” atzīst saimniece. Par laimi rūpes par pļaušanu uzņēmušies vīrs un dēls, jo dārza platība ir liela. “Nekas daudz gadu gaitā dārzā nav mainīts. Apsala plūmju dzīvžogs, tagad gribam tur nostādīt ar vilkābelēm, kas varētu būt sētas vietā. Ir arī iestādītas avenes,” norāda M.Vilciņa. Ir izrakts neliels dīķītis, kurā nākamvasar ziedēs ūdensrozes, kas ir starp sevišķi ziediem, kuri sevišķi patīk.
No sēkliņas izaudzē neparastu kļavu
Ar nožēlu saimniece secina, ka skaistākā dālija vēl nav uzziedējusi. M.Vilciņai mīļākie ir pavasara ziedi, sevišķi tulpes un kreimenes. “Ļoti patīk arī rozes, bet nekad nevar zināt, kura nosals un kura koši uzziedēs. Šogad iestādīju otru vīteņrozi, jo tā bieži ziemā apsala,” stāsta sieviete. Vasaras puķu stādus viņa audzē pati, bet šo to arī nopērk tirgū vai citur. Prieku rada baltie jasmīni, tāpēc dārzā aug divi jasmīnu krūmi. Tajos balto, smaržīgo ziedu vairs nav, toties ziedēt gatavojas etiķkoks. Ierasts, ka akācija ir krūms, bet šajā dārzā tas ir koks ar daudzām jo daudzām pākstīm, radot neparastu izskatu. “Es to iestādīju un arī veidoju kā kociņu. Visas atvases nogriežu. Turpretim lapegle aug kā krūms. Tā aug lēni, bet būs liels koks. Vēl man ir kļava, kas izaugusi no sēkliņas. Ļoti iepatikās Alūksnē pie pils dīķa augošā neparastā kļava, tāpēc paņēmu sēklas. Tagad jau ir mazs kociņš,” atklāj M.Vilciņa. Labi dārzā jūtas arī savdabīgs dzīvības koks, bet īves ziemā nedaudz ir apsalušas. Nesen tika iestādīts nokarenais sēru vītols, kas arī saimniecei ir iepaticies ar savu izteiksmīgo skaistumu. Dārzā ar košumu lepojas sarkanā lazda un pīlādzis, kam ir lielas ogas. Tiesa, šogad tam ogu nebūs, bet pērn to bija daudz.
