Jaunalūksnes pagasta iedzīvotājai Maijai Arājai ir daudz aizraušanos.
Jaunalūksnes pagasta iedzīvotājai Maijai Arājai ir daudz aizraušanos. Savam priekam viņa audzē vīngliemežus un puķes, brīvajā laikā veido florisma darbus, rūpējas par trušiem, bet relaksējas māla un zāļu vannās pirtī.
“Saimnieks, kas te dzīvoja pirms mums, bija iegādājies piecus vīngliemežus. Tagad tie ir savairojušies. Spilgtā saulē gliemežiem nepatīk. Tad viņi noslēpjas ēnā. Ir interesanti vērot viņu izdarības pēc lietus, kad tie uzrāpjas koka stumbrā un gozējas saulītē,” jūsmo Maija. Viņa neslēpj, ka simpatizē arī glodenes.
Pagalma mitrākajā vietā viņa ir izveidojusi savdabīgu florisma darbu no žagariem, saknēm un apiņiem. “Mežā nevaru paiet garām nevienam interesantam veidojumam. Man ir sava noliktava, kur visu glabāju. Kad pēkšņi rodas ideja, tad dodos to realizēt,” stāsta Maija.
Vīrs Māris aprūpē bites, bet Maija gādā par trušiem. “Ziemā turam tikai trīs trusenītes, bet līdz rudenim to skaits savairojas līdz 80. Visvairāk man patīk auntruši. Viņi ir tik sirsnīgi, mīlīgi un draudzīgi,” atzīst Maija.
Viņas dārzā aug interesantas puķes. “Man patīk visi ziedi, bet nekad nevaru paiet garām atraitnītēm, uz tām nepalūkojusies. Tām ir tik daudzkrāsainas ziedlapiņas! Man vienmēr šķiet, ka šie ziedi vēlas kaut ko pateikt. Rozes mani nesajūsmina, jo netīk tas, kas ir pārlieku skaists,” norāda Maija. Viņa jūsmo arī par saulespuķēm, jo tās saista ar gaišumu, spēku un paļāvību.
Garīgu gandarījumu viņa rod dzejā. Viņas mīļākā autore ir Ārija Elksne. “Man ir izjūta, ka viņa raksta tieši man. Dzejnieces izjūtas atbilst manējām, tādēļ pieļauju, ka esam radniecīgas dvēseles. Jāatzīst, ka arī pati reizēm uzrakstu kādu dzejoli. Lai runātu dzeju, nepieciešams noskaņojums. Kad man ir slikti, dodos uz mežu un skaitu savus dzejoļus,” saka Maija.
Vasarā pie Maijas labprāt ciemojas meita Jolanta Arāja ar ģimeni. Saimniece smej, ka viņas vaļasprieks ir arī viesu uzņemšana. “Baudīt lauku klusumu brauc arī meitas draudzene Olga Rajecka. Viņai patīk nakšņot mūsu siena šķūnī,” atminas Maija. Viesiem viņa prot sagādāt relaksējošus pārsteigumus – zāļu un māla vannas. “Vislabākās ir kumelīšu un kliju vannas. Zilo mālu roku upes krastā. Pirmā kārta ir sarkana, tad balta un pēc tam plānā kārtā ir zilais māls. To uzmanīgi izņemu ar mazu karotīti. Pēc kliju vannas āda kļūst samtaini maiga,” stāsta Maija.
Brīvajā laikā viņa labprāt arī sauļojas. “Kāds speciālists man pie mājas ierādīja vietu, kur vislabāk varot nosauļoties. Tagad vienmēr dodos turp. Labprāt rosos arī virtuvē. Tur visvairāk laika veltu kūku un dažādu salātu gatavošanai. Esmu iesaistījusies vecāku interešu klubiņā, kur rīkojam pasākumus,” uzsver Maija. Viņa atzīst, ka garlaicību nejūt ne mirkli.
