Virešu pagasta “Liepavotos” Gunta un Ēriks Dumārovi šoruden ievāc pirmo upeņu un smiltsērkšķu ražu.
Virešu pagasta “Liepavotos” Gunta un Ēriks Dumārovi šoruden ievāc pirmo upeņu un smiltsērkšķu ražu. Trušu saimei ir otrais metiens, taču to diētisko gaļu saimnieki vēl nav garšojuši. G.Dumārova ir skolotāja, bet trušu barošana ir viņas ziņā. Protams, palīdz arī dēls Kristaps.
“Nolēmām izmēģināt audzēt Vīnes zilos, Vācijas baltos un melnos, kas ir gaļas šķirnes, un bešķirnes trušus. Iegādājāmies piecas mātes, bet tagad ir jau apmēram 1000 garaušu. Patīk vērot, kā truši ēd. Katram ir savs raksturs un atbilstošs vārds. Zaķene Mārīte ir sniegbalta un kaprīza. Viņa slēpjas un nedodas rokās. Daina ir vienkāršāka un mīļāka,” stāsta G.Dumārova.
Skaistiem ziediem nav ogu
Mājas atrodas Vizlas krastā, kur ir tikai divi hektāri zemes. Salaspils Botāniskajā dārzā nopirka 50 smiltsērkšķu stādus – sievišķos un vīrišķos attiecībā 1 : 10 – un atzīmēja plānā, kā tie jāstāda. “Ievēroju, kā ziedēja vīrišķie augi – mazi, gaiši zaļi čiekuri, bet ogu tiem nav. Tās ir sievišķajiem augiem, kam ziedi ir necili, un tāpēc tos neievēroja,” klāsta G.Dumārova.
Pieredzes semināra dalībnieki secināja, ka “Liepavotos” smiltsērkšķi ir labi ieauguši. Augi nav prasīgi, un krūmi ir izauguši apmēram metru augsti. “Smiltsērkšķiem nav vajadzīga laba augsne, bet tiem ir vajadzīga saules gaisma. Tāpēc krūmus veido tā, lai visiem zariem piekļūst saule,” norāda G.Dumārova. Tikai pāris krūmu ir slimi, bet pārējie ir veselīgi zaļi.
Ir daudz dzirdēts par smiltsērkšķu vērtību. Tie ir bagāti ar C vitamīnu un veselīgi. Smiltsērkšķu elļu izmanto kosmētikā. “Liepavotos” pagaidām no smiltsērkšķu ogām un āboliem vārīs ievārījumu. G.Dumārova zina teikt, ka esot garšīgs.
Pavasarī stādīs arī upenes
Pagājušajā gadā iegādājās arī 200 upeņu mātes augus. Tagad ir ogas un spraudeņi, ko pavasarī stādīs “Ķellēs”, kur ir lielāka zemes platība. Ir vairākas upeņu šķirnes, galvenokārt ‘Titānika’ un ‘Zagadka’. “Pirmajai ir lielas ogas, bet otrai ir labāka garša. Pirmo ražu izlietojam savām vajadzībām: vārām ievārījumu, gatavojam kompotu un spiežam sulu. Ja nākamgad būs vēl vairāk ogu, piedāvāsim paziņām un draugiem,” norāda G.Dumārova.
Meita Zane Lauksaimniecības universitātē ir ieguvusi agronomes – dārzkopes specialitāti. Viņa bija praksē Gundegas Sauškinas dzērveņu purvā un tagad izstrādā bakalaura darbu par dzērveņu audzēšanu. “Pašlaik viņa lasa zemenes Somijā. Gundegas Sauškinas iecere veidot ogu un augļu pārstrādes cehu rosinājusi mūs audzēt ogas,” atzīst G.Dumārova. Kad upenes ienāksies trīs hektāru platībā, tad tās varēs pārstrādāt cehā. Ir ieguldīti līdzekļi ogu audzēšanā, bet peļņa nebūs tik drīz.
Vīnogas aug pie loga
Pie “Liepavotu” mājas līdz pat otrajam stāvam vijas vīnogu stīgas. Zaļajā lapotnē redzami vīnogu ķekari. Ogas vēl ir zaļas, bet tās ienākas jau astoņus gadus. “Rudenī stīgas aprok zemē, un pavasarī tās atkal stiepjas augšup. Zaļās vīnogas ir saldas, bet zilās – skābas,” atzīst Kristaps. Viņš un māte vīnogas parasti noplūc caur logu.
