Sestdien Garnizona kapos bija pulcējušies karavīri un citi interesenti, lai godinātu 7. Siguldas kājnieku pulka piemiņu un atzīmētu pulka 90.gadadienu.
Kājnieku skolas komandieris majors Agris Ozoliņš klātesošajiem pastāstīja par pulka vēsturi, norādot, ka tā sākās 1919.gada 20.jūnijā Rūjienā un tas bija Latvijas armijas trešais pulks. „Pirmais pulka lielais uzdevums bija Latvijas valdības aizsardzība, tad kaujas ceļā no Liepājas uz Rīgu, bet nozīmīgākais notikums bija neatkarības cīņas Rīgā 1919.gada oktobrī un novembrī. Pulkam bija liela nozīme Rīgas atbrīvošanā no Bermonta karaspēka. Latgalē pulks bija iesaistīts kaujās pret lieliniekiem, pēc miera līguma parakstīšanas ar Padomju Krieviju pulks apsargāja robežu. Īsu laiku pulks bija dislocēts Rēzeknē, tad to pārvietoja uz Alūksni. Pulka daļas atradās Alūksnē, Viļakā, Liepnā un Gulbenē,” stāstīja A.Ozoliņš.
Būvēja skolas un namus
Neatkarības gados pulks izveidojās par lielāko no 12 kājnieku pulkiem Latvijā. „Galvenās pulka norises saistās ar Alūksni, kur tas bija iesaistīts ne tikai mācībās un kaujas spēju uzturēšanā, bet arī daudzās sabiedriskās aktivitātēs. Ar pulka līdzdalību tika uzbūvēti daudzi nami, skolas, Saules tilts un piemineklis Brīvības cīņās kritušajiem 7.Siguldas kājnieku pulka karavīriem. Pašlaik norit pieminekļa atjaunošanas darbi, kurus, cerams, pabeigs līdz gada beigām,” sacīja A.Ozoliņš.
1940.gada septembrī pulku pievienoja Sarkanās Armijas karaspēkam un tas beidza pastāvēt kā atsevišķa vienība. „Ir daudz publikāciju par pulka vēsturi, bet joprojām aktuāls jautājums ir par grāmatas izdošanu, kurā stāstīts par pulku. Viens izdevums tapa Rietumos trimdas laikā, bet būtu nepieciešams izdot detalizētāku, jo būtiski ir atmiņas par pulku saglabāt ne tikai uz papīra, bet arī cilvēku atmiņās un sirdīs,” norādīja A.Ozoliņš.
Iemācīja patriotismu
Alūksnes Brāļu kapu komitejas vadītājs Uldis Veldre vienmēr ir turējis godā pulka piemiņu un gādājis par karavīru atdusas vietu sakopšanu visā rajonā. „Man laimējās dzīvot brīvajā Latvijā un redzēt, ko pulks paveica – uzcēla Alūksnē Saules tiltu, skatu torni, mūzikas paviljonu… Pulkvedis Vilis Spandegs tā laika paaudzei iemācīja latvisko garu. Pulkam bija ļoti liela autoritāte starp skolēniem un pilsētas ļaudīm, jo tajā laikā virsniekiem bija ļoti augsts izglītības līmenis un viņi izveda militāro apmācību, bija skautu vadītāji visā Alūksnes rajonā,” atminas U.Veldre.
Pulka karavīrus godināja ar klusuma brīdi un no Kājnieku skolas atskanēja salūta zalves. Pēc tam Tempļa kalnā NBS Sauszemes spēku orķestris sniedza koncertu un bija neliela vēstures stunda par pulku.
