Atzīmējot Starptautisko Baltā spieķa dienu, piektdien Alūksnē rīkoja akciju. Alūksnē oktobra vidū tā notikusi vairākus gadus.
Iepriekšējo gadu pieredze liecina – tā kā ikdienā neredzīgie reti sastopami ielās, pārvietojoties ar balto spieķi, tad ne visi autovadītāji atminas satiksmes noteikumu punktu: cilvēks, kurš horizontāli pacēlis balto spieķi ielas malā, norādīdams virzienu, kur grib iet, palaižams garām arī tad, ja viņš apstājies vietā, kur nav gājēju pārejas.
Akcijā šoreiz piedalījās Latvijas Neredzīgo biedrības Alūksnes nodaļas vadītājs Edvīns Poišs ar savu balto spieķi, Valsts policijas policisti, Ceļu satiksmes un drošības direkcijas Gulbenes reģionālās nodaļas priekšnieks Jānis Raibekazs. Par akcijas norises vietu, tāpat kā citus gadus, izvēlējās Raiņa bulvāri, kas ir vienvirziena iela. E.Poišs pacēla balto spieķi, norādot vēlamo virzienu, un šķērsoja ielu. Daļa autovadītāju to respektēja, daļa ne, aizbildinoties, ka nav vispār sapratuši, ko vīrietis ielas malā dara, ka nepamanīja, ka nepievērsa uzmanību, jo ikdienā Alūksnē šādu cilvēku ielās nav. Autovadītājs Mārtiņš Krūcis bija starp apzinīgajiem šoferiem, kurš apstājās. “Alūksnes Ziņām” viņš atzina – bijis gatavs arī izkāpt no automašīnas un palīdzēt vīrietim šķērsot ielu. Autovadītājus, kuri neapstājās, policija apturēja, izskaidrojot akcijas norisi un brīdinot turpmāk būt uzmanīgākiem.
Reakcija – dažāda
Satiksmes uzraudzības rotas jaunākais inspektors Arnolds Tukišs secina – zinošāki bija gados vecāki autovadītāji, bet jaunie pat neizprata, kas tajā brīdī notiek uz ceļa. “Daži autovadītāji ieteica Alūksnē, tāpat kā Balvos, izvietot brīdinājuma ceļa zīmes par neredzīgiem gājējiem,” saka A.Tukišs. J.Raibekazs piebilst – ja vēlas zīmes izvietot, Neredzīgo biedrībai jāvēršas vietējā pašvaldībā ar iesniegumu un jāargumentē zīmes nepieciešamību. “Tas nepārprotami disciplinētu autovadītājus. CSDD vienmēr iestājas par ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu, tostarp tiem noteikumu punktiem, kas saistīti ar redzes invalīdiem. Arī viņi ir satiksmes dalībnieki, kurus sabiedrībai jārespektē,” saka J.Raibekazs. E.Poišs uzsver, ka pērn šādā akcijā piedalījās Balvos, jo Neredzīgo biedrības biedri pārsvarā atturas no iesaistīšanās akcijā. Pēc akcijas viņš secina – kopumā autovadītāji kļuvuši iecietīgāki. “Atgādinot par sevi, esam izglītojoši autovadītājus, jo pirmajā gadā vispār tikai daži apstājās,” saka E.Poišs.
Mācās par Eiropas naudu
E.Poišs norāda, ka biedrība ir iesaistījusies arī izglītojošos pasākumos, kā rīkošanai izmanto Eiropas fondu līdzekļus. “Es apmeklēju nodarbības, gūstot remontstrādnieka iemaņas. Tiesa, nodarbības notika Balvos. Sākumā tika organizēts transports turp, bet beigās bija jābrauc saviem spēkiem, tādēļ kursu līdz beigām neizgāju. Pašlaik notiek pavāru kursi. Lai arī Alūksnē jau vairākus gadus ir Latvijas Neredzīgo biedrības nodaļa, neredzīgos no mājām izdabūt ir grūti. Bet, tiekoties biedrībā, varam dalīties priekos un bēdās, saņemt speciālus tehniskos palīglīdzekļus, kas redzes invalīdam ikdienā lieti noder, gūt informāciju par apmācībām. Nesen ir veiktas izmaiņas un tagad arī ar trešo invaliditātes grupu var uzņemt biedrībā, līdz šim – tikai ar pirmo un otro grupu,” stāsta
E.Poišs.
