(Turpinās no 11.oktobra)
Lugāno
Lugāno atrodas stāvu kalnu iekļautā ezera krastā. Krastmalā stiepjas palmu apēnotas promenādes, pa kurām var pastaigāties, baudot brīnišķīgos dabasskatus. Pretējā ielas pusē ir grezni hoteļi. Taču es negribētu tur atpūsties, jo pa ielu, kas šķir ezeru no pilsētas, nepārtrauktā straumē brauc mašīnas. Turklāt šajā vietā ezerā nevar peldēties, jo krasts ir stāvs un nolikts ar akmeņiem, lai netiktu izskalots. Zobratu vilcieniņš uzved Sansalvatores kalnā, no kura paveras brīnišķīgs skats uz pilsētu, uz ezeru ar tiltu pāri tam un kalniem. Šī kalna galā ir baznīca un skatu laukums. Lai baudītu skaistos skatus, var vēl uzbraukt divās kalnu virsotnēs – Bri un Generosos.
Gardas ezers
Gardas ezers ar Sirmiones pussalu ir lielākais Itālijā, turklāt milzīgs magnēts ceļotājiem. Tā ir vieta, kur ūdens, kalnu un šarmantu ciematu vidū baudīt dzīvi. Septembrī tur viss vēl ziedēja – koki, krūmi un puķes, arī rožu dārzi. Tur ir īpašas un ļoti garšīgas picas, ko gatavo ar vēžiem un zivīm, kas tiek zvejotas Gardas ezerā. Mani pārsteidza itāļu saldējumi tikai par 1,50 eiro, kas ir tik garšīgi, ka lielās porcijas var apēst nemanot. Gardas ezera vidū ir termālie sēravoti, ūdens burtiski burbuļo šajās vietās un ceļas tvaiks, tāpēc ūdens ezerā vienmēr ir silts un piesaista daudz atpūtnieku. Greznas villas, hoteļi, kempingi, vasarnīcas, arī automājiņas ir neatņemama piekrastes sastāvdaļa. Izbraucot ar laivu apkārt pussalai, var apskatīt operdziedātājas Marijas Kallasas māju un romiešu celtņu drupas.
Verona
Veronā iebraucām, kad tās arēnā notika Opermūzikas svētki, kas ir ikgadējs pasākums septembra sākumā. Tāpēc viesnīcā brīvu vietu nebija un vajadzēja doties 50 kilometrus tālāk, lai atrastu naktsmītnes Vičencā. Lai gan bija paredzēts apskatīt Veronu naktī un arī nākamajā dienā, vispirms devāmies uz Venēciju un vakarā atgriezāmies Vičencā. Lai gan tā nav starp tūristu iecienītākajām apskates vietām, bijām pārsteigti, kad uzbraucām kalnā, kur atrodas šīs pilsētas katedrāle. No tā pavērās visa pilsētas nakts dzīve ar karuseļu krāšņajām ugunīm un skaļo mūziku. Vičenca ievērojama ar izcilā un savdabīgā itāļu arhitekta Andrea Palladio (1508-1580) apbūvi.
Verona izceļas ar savu vecpilsētu, kas iegūlusi Adiges upes līkumā. Tā ir viena no skaistākajām un kultūrvēsturiski bagātākajām pilsētām manā skatījumā. Mana sirds pieder Veronai. Veronas apskatei veltījām visu dienu, bet pat ar nedēļu tur būtu par maz. Bra laukums ar arēnu, Skaligeru dzimtas atstātais mantojums – “Castlevecchio” ar plašu muzeju tagad, Skaligeru tilts pāri Adiges upei, kas savieno pili ar Arsenālu un Arheoloģijas muzeju, Erbes laukums ar šodienas savdabīgo tirgu, Signores laukums, Skaligeru dzimtas kapenes, un kur vēl Dantes radošā darbība, Džuljetas nams un kapavieta, arī greznā Veronas katedrāle, San Zero, San Fermo un San Anastasia baznīcas. Tas vienai dienai bija par daudz.
Par Venēciju nebūs ne vārda. Gaumes lieta. Tur jābrauc pašiem un jāskatās. Vienīgi piebildīšu, ka tobrīd tur risinājās ikgadējā mākslas biennāle, Venēcijas kinofestivāls un tika atzīmēta Vivaldi 335 gadu jubileja ar veco stīgu instrumentu izstādi. Tā kā Venēcijā biju jau ceturto reizi, droši vien tagad ilgi turp nebraukšu. Ja man piemaksātu, tāpat tur nedzīvotu. Nepatīk man tie baisie ūdeņi ielu vietā. ◆
