Alūksnes slimnīcā janvāra nogalē ir sertificēta trešā neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde. Valsts akciju sabiedrība “Veselības statistiska un medicīnas tehnikas aģentūras” sertifikāciju piešķīrusi uz pieciem gadiem.
Alūksnes slimnīcā janvāra nogalē ir sertificēta trešā neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde.
Valsts akciju sabiedrība “Veselības statistiska un medicīnas tehnikas aģentūras” sertifikāciju piešķīrusi uz pieciem gadiem.
Šogad slimnīcas visās trijās ātrās palīdzības brigādēs darbu sākušas arī medicīnas māsas. “Pērn visām trijām slimnīcas ātrās palīdzības brigādēm piešķirtais finansējums bija apmēram 11 000 latu, sakarā ar degvielas sadārdzinājumu papildus piešķīra 555 latus, šogad degvielai finansējums nav atvēlēts,” laikrakstam stāsta Alūksnes slimnīcas valdes priekšsēdētāja, galvenā ārste Maruta Kauliņa.
Ātrās palīdzības brigādes var uzskatīt par mazām mobilām slimnīcām, jo tās ir nodrošinātas ar neatliekamajai palīdzībai nepieciešamu aparatūru sirds novērošanai, ir skābekļa aparāts, kā arī defibrillators ar kardiomonitoru, ko lieto kritiskos gadījumos, šinas, medikamenti un cits. Dārgākais aprīkojumā ir kardiomonitors, kas maksā 3000 latus. Tas ir obligāta prasība. Pārējais aprīkojums maksā apmēram 2000 latus. Laikraksts slimnīcā uzzināja, ka, rēķinot darba apģērbu brigādei, nākas izlietot vēl apmēram 1000 latus. “Slimnīcai nākas ieguldīt arī savus līdzekļus, jo jāapmaksā apmācības feldšeriem. Ja brigādēm nāktos nomāt telpas, tad izdevumi būti daudz lielāki,” norāda slimnīcas vadība.
Valstī aktuāls ir feldšeru trūkums, tāpēc ātrās palīdzības brigāžu darbā ir iesaistītas medicīnas māsas. Alūksnē brigādēm ir vajadzīgi kadri – vismaz divas medicīnas māsas. Noteikumi paredz, ka medmāsām jābūt reģistrētām Māsu reģistrā un jāapgūst neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana. Pēc izsaukuma brigādei informācija ir jāapkopo izsaukuma kartēs un tā ir jāievada datu bāzē. Būtu vajadzīgs operators, kas šo darbu izdara. Ar to finansējumu, ko neatliekamajai palīdzībai atvēl valsts, ir par maz. Arī šogad ir jāpērk jauna aparatūra, taču tik lielus izdevumu kā pērn nevarēs atļauties.
Veselības ministrija plāno, ka turpmāk katru gadu valstī palielinās ātro brigāžu skaitu. Līdz 2010.gadam to skaits no 177 palielināsies līdz 233, un cilvēki tās varēs sagaidīt ātrāk. Līdz 2010.gadam visā valstī paredzēts ieviest vienotu neatliekamās palīdzības tīklu ar vienotu dispečerdienestu. Slimnīcas vadība prognozē, ka 2007.gadā Alūksnē darbu varētu uzsākt ceturtā ātrās palīdzības brigāde, kura varētu bāzēties Liepnā. Tiek gaidīts, ka Katastrofu medicīnas centrs apgādās ar neatliekamās palīdzības automašīnām. Jauna mašīna ar pilnu aprīkojumu izmaksā 50 000 latu.
Ir noteikts, ka 75 procentus izsaukumu “ātro” brigādei jāveic piecpadsmit minūtēs, bet 25 procenti – ilgākā laikā. Vecākā feldšere Brigita Šeldere bilst, ka brigādēm bieži vien problēmas sagādā ceļu sliktais tehniskais stāvoklis, īpaši, lai nokļūtu uz attālākām vietām laukos 25 minūšu laikā. “Ir tā, ka reizēm cilvēki “ātrajiem” zvana, kad steidzama palīdzība nav nepieciešama, bet tad, kad tā ir vajadzīga, to nemeklē,” uzsver B.Šeldere.
