Ekstrēmie sporta veidi pagaidām Latvijā vēl nav tik izplatīti kā citur pasaulē, taču pēdējos gados to popularitāte palielinās.
Ekstrēmie sporta veidi pagaidām Latvijā vēl nav tik izplatīti kā citur pasaulē, taču pēdējos gados to popularitāte palielinās. Ko tad saprotam ar vārdiem ekstrēmie sporta veidi. Ekstrēms – tas nozīmē ārkārtējs, bīstams, riskants. Tādi ir arī sporta veidi, kas vienlaikus apvieno sevī lielu ātrumu un dažādus trikus.
Pasaulē un Latvijā populārākie ir skeitbords (braukšana ar skrituļdēli), “in-line” skrituļslidošana, BMX frīstails, snovbords (sniega dēlis) un veikbords (braukšana ar vienu ūdensslēpi). Ekstrēmie sporta veidi pasaules apritē ir ienākuši septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, un tiem ātri rodas daudz piekritēju, kas ievieš dažādus jaunievedumus. Lai arī šīs nodarbes ir riskantas, tās saista arvien vairāk jauniešu, sportistu vecums galvenokārt ir no 16 līdz 20 gadiem. Bet arī nobriedušā vecumā cilvēki pievēršas ekstrēmistu pulkam. Agresija, ko reizumis piedēvē “ekstrēmistiem”, esot mānīga. Pasaules pieredze liecina, ka jaunieši un tīņi, kas nodarbojas ar ekstrēmajiem sporta veidiem, ir pozitīvāk noskaņoti gan pret biedriem, konkurentiem, gan pret pārējo sabiedrību, jo te svarīgi būt ciešā kontaktā ar pārējiem.
Apvienojas asociācijā
Rīgā darbojas Latvijas Ekstrēmo sporta veidu asociācija (LESA), un šī sabiedriskā organizācija apvieno aktīvistus, kas sevi dēvē par skeiteriem, veikeriem, snovbordistiem, inlaineriem un ikseriem. Asociācija izveidojās pirms trīs gadiem, apvienojoties Liepājas skrituļslidotāju un Latvijas snovbordistu asociācijām. Pirms tam lielu daļu pasākumu organizēja snovbordistu asociācija, un tie joprojām ir populāri un pulcē daudz interesentu, piemēram, tradicionālās snovbordistu tikšanās Gaiziņkalnā. Taču LESA cenšas izpildīt savus pamatuzdevumus – apzināt Latvijas ekstrēmo sporta veidu aktīvistus, sniegt informāciju par tiem, inventāru, sacensībām un pasākumiem Latvijā un kaimiņvalstīs, veicināt mūsu aktīvistu sadarbību ar citvalstu “ekstrēmajiem” un vismaz reizi gadā sarīkot vienu lielāku pasākumu tajos sporta veidos, kuru pārstāvji apvienojušies asociācijā.
Ekstrēmo sporta veidu aktīvisti ir izvietojušies pa visu valsti diezgan neorganizēti. Asociācija cenšas šos pulciņus apzināt un attīstīt arī reģionos. Viena no problēmām, kas traucē attīstību – trūkst kvalitatīva inventāra. Un ne vienmēr nozīmīgākā ir cena, vienkārši nav, kur to nopirkt.
Piedzīvojumi sākas
ar “Vertikāli”
Tie, kas nevēlas kļūt par skeiteriem, veikeriem, snovbordistiem, var izbaudīt cita veida “ekstrēmismu”. Tie, kas interesējas par aktīviem un bīstamiem tūrisma veidiem, ir apvienojušies neformālā piedzīvojumu klubā “Vertikāle X”. Klubs darboties sācis nesen, un Latvijas “ekstrēmistu” pasaulē to var uzskatīt par jaunumu.
Šajā klubā pulcējas dažādu aktivitāšu cienītāji un viņus pamatoti var dēvēt par piedzīvojumu meklētājiem. Viens no kluba idejas autoriem ir Latvijas Alpīnistu savienības valdes loceklis Normunds Lisbovskis. Viņš apgalvo, ka Latvijā “dullu cilvēku netrūkst”.
Par kluba biedru varot kļūt ikviens, jo darbība tajā ir brīvprātīga: gribi piedalies, negribi – guli mājās.
Uz “Vertikāli” cilvēkus atvedot piedzīvojumu alkas un interese par aktīvo tūrismu: kalnā kāpšanu, velotūrismu, slēpošanu un braukšanu ar laivām.
“Vertikāle X” organizē piedzīvojumu sacensības, kur katrs var pierādīt, ka viņš ir spējīgs pārvarēt dažādus pārbaudījumus. Un dalībnieku tajās netrūkst, pēdējās piedalījās apmēram 200 cilvēku (50 komandas). Normunds Lisbovskis atzīst, ka ne visi cenšas izklaidēties klubā vai bārā, citi dodas “dabā meklēt skarbumu” pēc ikdienišķās rutīnas. Pirmā piedzīvojumu sacensības tika rīkotas pērn ziemā. Sacensību dalībniekiem bija jāpārvar gan upes, gan purvi, veicot kājām 70 kilometru. Līdzīgas bijušas arī vasaras sacensības. Tad distance bija 110 kilometru gara un tajā tika iekļauta gan braukšana ar velosipēdu, gan laivu, gan pārgājieni kājām. Īsta spēka, veiklības un izturības pārbaude sākusies naktī, kad dalībniekiem vajadzēja pārvarēt 45 kilometru garu distanci gar upes krastu – īstiem džungļiem, šķērsojot purvu. No 50 komandām finišēja piecas, pārējie ceļā bija paguruši.
Uz veiksmi paļauties nevar
Nodarbojoties ar ekstrēmajiem tūrisma veidiem, uz veiksmi paļauties nedrīkst. Ir nepieciešamas zināšanas un pārliecība. Tas arī ir pamats, uz ko balstās piedzīvojumu meklētāji un arī pārējie ekstrēmo sporta veidu cienītāji . “Mēs paši visu nemaz neprotam un visu laiku mācāmies. Tādu garantiju, ka viss izdosies, neviens nevar dot. Tāpēc šīs nodarbes ir ekstrēmas, un pašam tas jāpārdzīvo. Visiem šiem pasākumiem ir mežonības pieskaņa, un tie, kas piedalās, zina, kas viņus sagaida,” uzskata Normunds Lisbovskis.
