Vakar Alūksnes evaņģēliski luteriskajā baznīcā notika somu karavīriem veltītās piemiņas plāksnes atklāšana. Šī plāksne pirms tam atradās pie Alūksnes Jaunās pils sienas, bet rekonstrukcijas darbu laikā tika noņemta.
Alūksnes muzeja direktore Inita Veismane norāda, ka pēc Alūksnes jaunās pils fasādes rekonstrukcijas aktualizējies jautājums, vai plāksni izvietot turpat. Piemēram, Igaunijā esot pieredze piemiņas plāksnes kritušajiem izvietot baznīcās. Arī Alūksnes evaņģēliski luteriskajā baznīcā jau ir viena līdzīga piemiņas plāksne, tādēļ veiktas sarunas ar mācītāju un draudzi, kuri neiebilda arī šīs plāksnes izvietošanai baznīcā.
Svinīgajā plāksnes atklāšanas pasākumā mācītājs Magnuss Bengtssons iesvētīja plāksni un īsā sprediķī uzsvēra karavīra lomu un viņa spēju izvēlēties iet mīlestības un drosmes ceļu. “Nav nekā pretīgāka par karavīru, kurš savu uzdevumu aizstāvēt vājākos un savu tautu iemaina pret nepamatotu vardarbību, kura vērsta ne tikai pret karavīriem, bet arī pret civilajiem iedzīvotājiem, sievietēm,” uzsvēra M. Bengtssons. Viņš arī norādīja, ka šīs plāksnes izvietošanai baznīcā ir arī kulturāls ieguvums. “Tas, ka cilvēks ir karavīrs, tā ir arī liecība par Dieva darbiem, jo tas ir drosmīgi – aizstāvēt savu dzimteni. Tai noteikti ir garīga un kulturāla vērtība,” viņš teica.
Alūksnes muzeja komunikāciju speciāliste Inese Janeviča, kura vadīja svinīgo pasākumu, uzsvēra, ka jaunā paaudze nezina, kas ir karš. “Mums ir jāmāca bērni, un šodienas piemiņai jākļūst par gudrību. Doties aizstāvēt savu dzimteni un tautu ir liela drosme. Gribu pieminēt Mārtiņu Luteru. Kad Vormsas reihstāgā viņam lika atteikties no saviem uzskatiem un ticības, viņš teica: “Te es stāvu, jo citādi es nevaru!” Arī šie karavīri, kurus mēs pieminam, citādi nevarēja, jo citādāk nebija iespējams cīnīties pret ļaunumu. Ja mēs necīnāmies pret ļaunumu, mēs sadegam sirdsapziņas sārtā,” viņa teica.
