(Turpinās no 1.lappuses)
Alūksnes un Apes novada fonda valdes priekšsēdētāja Dzintra Zvejniece atzīst – kultūra vienmēr atstāta pabērna lomā, tādēļ fonds izvērtējis, ka nākamā labdarības akcija būs veltīta tieši kultūrai, turklāt šāda akcija fonda septiņu gadu pastāvēšanas laikā nav bijusi.
Daudz paveikts saviem
spēkiem
Jaunā akcija tiek īstenota sadarbībā ar Alūksnes muzeju. Muzeja galvenā krājuma glabātāja Astrīda Ievedniece Labdaru pēcpusdienā pastāstīja, ko muzejs jau paveicis krājuma priekšmetu saglabāšanā, atjaunošanā, atgādinot par īstenotajiem projektiem un apgūto Valsts Kultūrkapitāla fonda un Alūksnes novada pašvaldības finansējumu, sadarbību ar Latvijas Mākslas akadēmijas Restaurācijas katedras studentiem. Restaurēti arī Alūksnes pilsētas apbūves plāni, turpināts darbs arheoloģijā. “Alūksnes Pilsētas svētku laikā uzņemot muzejā apmeklētājus, nācās dzirdēt daudz jauku vārdu no alūksniešiem, sajūsmu un atzinību, interesi par Alūksnes vēsturi. Varbūt to veicināja tas, ka Alūksnes Jaunā pils piedzīvojusi renovāciju, atjaunoti Ledus un Vīna pagrabi. Šādi pozitīvi mirkļi stimulē darīt vēl vairāk. Pils tagad ir ļoti skaista no ārpuses, bet kas tajā ir iekšā? Uzskatu, ka muzeja darbinieku pienākums ir gādāt, lai radītu ko jaunu un pārsteidzošu,” atzina A.Ievedniece.
Nevajag pat tūkstoti
Šoruden svinēs gleznotāja Jūlija Krastiņa 130.jubileju. Muzeja krājumā ir trīs viņa gleznas, kam trūkst ierāmējuma un stiprinājumu, lai arī tās izliktu jubilejas izstādē un ar viņa īpatnējo rokrakstu iepazīstinātu apmeklētājus, jo reti kuram mājās ir J.Krastiņa gleznas. Šim mērķim nepieciešami 60 lati. Muzejs vēlētos papildināt arī gleznotāja Leo Kokles pastāvīgo izstādi, tāpēc akcijas “Kultūra” laikā rosina ziedot vienas L.Kokles eļļas gleznas, kas tapusi uz audekla, ierāmējumam un stiprinājuma izveidošanai. Tam nepieciešami 30 lati. Restaurāciju ļoti gaida arī muzeja krājuma divi klasicisma stila krēsli. A.Ievedniece uzsver – tie apmeklētājiem ļautu izjust pils romantiku. Viens no tiem raksturīgs 19.gadsimta sākumam, tā atjaunošanai nepieciešami 300 līdz 400 lati. “Jāizpēta krēsls. Diemžēl tas ir nokrāsots ar baltu eļļas krāsu – tā jānoņem. Atzveltnei ir senlaicīgs, rakstains audums, krēsla koka kājas – ar dekoratīvu gropi. Krēslam ir jūras zāļu pildījums. Otrs krēsls raksturīgs 19.gadsimta beigu posmam. Pieļaujam, tas bijis ēdamzāles vai bibliotēkas krēsls. Arī tas jāizpēta un jārestaurē atsevišķas detaļas, jāizveido jaunas ādas daļas, kam kopā nepieciešami apmēram 150 lati,” klāsta A.Ievedniece.
Ir jau pirmie ziedotāji
Viņa uzsver, ka restaurācija ir process, kur ziedotājs var nepārprotami redzēt savu ieguldījumu – katrs var piedalīties vēstures glābšanā. “Gribam sākt ar mazumiņu un parādīt, ka arī ar maziem līdzekļiem var daudz panākt. Šajā gadījumā svarīga ir sabiedrības līdzdalība,” saka A.Ievedniece.
Dz.Zvejniece pauž pateicību Labdaru pēcpusdienas dalībniekiem, jo jau pasākuma laikā saziedoja 80 latus.
Labdaru pēcpusdienā pulcējās labdari un projektu iesniedzēji. Muzikāli pasākumu kuplināja dziedātāja Kristīna Zaharova, kura ir arī fonda akcijas “100 Draugi Alūksnes un Apes novadam” patronese, un Una Tomiņa, priecējot gan ar ģitāras spēli, gan dziedājumu. Dz.Zvejniece iepazīstināja klātesošos arī ar fonda paveikto un pārējām šobrīd izsludinātajām akcijām.
