Caur fotogrāfijām visspilgtāk var redzēt pilsētas attīstību, uzskata Alūksnes muzeja vēsturniece Maija Semjonova. Viņas veiktā pētījuma rezultātā par Alūksnes fotogrāfiem pagājušajā gadsimtā tapusi izstāde „Alūksnes fotogrāfi 20.gs. un mūsdienās”, kas muzeja telpās skatāma kopš pagājušās nedēļas.
Šī ir pirmā izstāde no cikla par amatniekiem Alūksnē, atklāj Alūksnes muzeja izstāžu organizatore Līva Bētere. Viņiem veltīto izstāžu ciklu plānots īstenot turpmākajos piecos gados. Katru gadu muzejs nāks klajā ar jaunu amatnieku izstādi, tās būs veltītas kādai atsevišķai tēmai, bet cikla noslēgumā taps kopēja ekspozīcija.
Izveido improvizētu studiju
Izstādes „Alūksnes fotogrāfi 20.gs. un mūsdienās” darbi izkārtoti uz atsevišķām planšetēm, no kurām katra atspoguļo kādu laika posmu aizvadītajā gadsimtā, tajā redzamos objektus papildinot mūsdienās tapušām fotogrāfijām. Par izstādes māksliniecisko noformējumu rūpējies Ivars Vecāns, kas pats ir ekspozīcijā skatāmo darbu autors. Pateicoties viņam, tapis arī lielformāta plakāts no fotogrāfijas ar Pils ielu. Tā priekšplānā novietots krēsls, kas rada improvizētu foto studiju. Apmeklētājiem ir iespēja fotografēties uz pilsētas fona. Izstādes darbi, kas tapuši pagājušajā gadsimtā, ņemti no muzeja krājumiem, bet mūsdienu fotogrāfu uzņēmumus izvēlējušies paši autori, konsultējoties ar izstādes organizatoriem, lai saglabātu ekspozīcijas koncepciju.
Atklāj pārdomas par fotografēšanu
Izstādes atklāšanā klātesošie tika iepazīstināti ar fotogrāfiem, kas piekrituši piedalīties ekspozīcijas tapšanā – Reinis Aleksejevs, Vilnis Blūms, Māris Fausts, Alvits Grīvnieks, Vilnis Kopmanis, Gunārs Ozoliņš, Intars Pamils – Pamiljens, Jānis Polis, Artis Rutks, Ivars Vecāns, Pēteris Zālītis un Aivis Zemītis. Stāstot par viņiem, ikviens varēja uzzināt, cik ilgi fotogrāfi aizraujas ar šo nodarbi, kāda bijusi viņu pirmā fotogrāfija vai fotoaparāts, ko viņiem vislabprātāk patīk fotografēt, kādiem mērķiem tiek izmantoti tapušie uzņēmumi un ko viņiem nozīmē pati fotografēšana. Rezultātā atklājās, ka tikpat dažādi, cik viņu fotogrāfijas, ir arī fotogrāfi paši un viņu priekšstati par to, lai gan, kā atklāj M.Fausts – starp fotogrāfiem valda īpaša saikne jeb kopības un brālības sajūta, kas viņus vieno pat tad, ja savstarpēji viņi nav pazīstami.
Darbs pie izpētes neapstāsies
Iemūžinot Alūksnes fotogrāfu kopīgās izstādes tapšanu, uz improvizētās fotostudijas fona tapa arī kopēja fotogrāfija. Savukārt ar viņu pašu radītajiem darbiem interesenti Alūksnes muzejā varēs iepazīties visu nākamo gadu. Tiesa, M.Semjonova atzīst, ka šis ir tikai vispārējs ieskats un darbs pie izpētes turpināsies. „Darba lauks te ir ļoti plašs, tāpēc, lai kārtīgi visu izpētītu, ir vajadzīgs ilgāks laiks,” viņa saka. Neskatoties uz to, Alūksnes muzeja direktore Inita Veismane neslēpj savu sajūsmu par paveikto. „Šis ir kārtējais apliecinājums, kā ar minimāliem līdzekļiem mēs atkal esam panākuši mūsdienīgu efektu,” norāda direktore, vairākkārt uzsverot, ka izstādes tapšanās iesaistījies viss Alūksnes muzeja kolektīvs, kā arī paši fotogrāfi.
