Alūksnē trešdien notika nevalstisko organizāciju (NVO) un sabiedrības pārstāvju tikšanās ar SIA „Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāju Marutu Kauliņu, lai spriestu par diskusiju dokumentu – veselības aprūpes sistēmas attīstības plānu 2013.-2018.gadam. Noslēgumā tapa atbalsta vēstule slimnīcai, ko nosūtīs daudzām atbildīgajām institūcijām.
Trešdienas sanāksmē piedalījās 23 dalībnieki no 9 NVO. Visi kā viens pauda atbalstu, ka Alūksnes slimnīcai jāturpina darbs līdzšinējā statusā 24 stundas diennaktī. M.Kauliņa atgādināja par situāciju 2009.gadā, kad, ņemot vērā arī aktīvu Alūksnes un Apes novadu iedzīvotāju, NVO nostāju un savācot vairāk nekā 5000 parakstu, slimnīca varēja turpināt ierasto darbu. Tagad Veselības ministrija klajā nākusi ar diskusiju materiālu, ko veidojusi ministrijas darbiniece Rita Konstante, par pamatu ņemot neobjektīvus 2010.gada datus. Tas paredz, ka Alūksnes slimnīca varētu kļūt par steidzamās medicīniskās palīdzības punktu un aprūpes slimnīcu, kas nestrādā 24 stundas diennaktī. Turklāt ministrija šoreiz no dokumenta apspriešanas cenšas norobežoties, liekot par to lemt plānošanas reģioniem, kur darbojas pašvaldību pārstāvji.
Jāpaliek daudzprofilu
slimnīcai
Atbalsta vēstulē pausts, ka Alūksnes slimnīcai jāturpina strādāt kā daudzprofilu 24 stundu neatliekamās palīdzības (NMP) slimnīcai. Vidzemes reģionā NMP slimnīcas Valmierā, Cēsīs, Madonā atrodas samērā tuvu cita citai. Attālums no Alūksnes līdz Cēsīm un Valmierai ir 115 kilometri, Madonai – 95 kilometri. Pārveidojot slimnīcu, būs apdraudēta savlaicīga NMP palīdzības nodrošināšana. Paredzams, ka Apes un daļa Alūksnes novada iedzīvotāju NMP palīdzību tad centīsies saņemt tuvākajā slimnīcā Veru, Igaunijā (45 km), bet atbilstoši starpvalstu noslēgtajam līgumam Latvijas valstij savu iedzīvotāju ārstēšanās Igaunijā izmaksā četras reizes dārgāk nekā Latvijā. Alūksnes novadā atrodas arī stratēģisks objekts – Kājnieku skola ar mācību poligonu Strautiņos, kam nepieciešami slimnīcas pakalpojumi, tāpat kā internātskolām. Alūksnes NVO atbalsta centra valdes priekšsēdētāja Dzintra Zvejniece uzsver – NVO pārstāvji uzskata, ka Alūksnes slimnīcā ir attīstīta infrastruktūra, augstas klases speciālisti. Šobrīd slimnīca īsteno arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu, uzlabojot infrastruktūru.
Brauc ārstēties arī kaimiņi
Alūksnes slimnīca strādā bez parādiem un pilnveido pakalpojumu klāstu. To atzinīgi novērtējuši arī kaimiņu novadu iedzīvotāji. “Analizējot 2011.gada datus, secinām, ka Alūksnes slimnīcā ārstējušies 7 procenti blakus novadu iedzīvotāju, bet šogad – jau 8 procenti, tostarp no Lejasciema, Stāmerienas. Veikt dažādus izmeklējumus uz Alūksnes slimnīcu dodas vēl lielāks skaits kaimiņu novadu iedzīvotāju, piemēram, 41 procents pacientu uz asinsvadu izmeklējumiem Alūksnē brauc no Balvu novada,” saka M.Kauliņa. Savukārt 3 procenti Alūksnes un Apes novadu iedzīvotāju izmanto Balvu slimnīcas pakalpojumus, bet, kā norāda M.Kauliņa, tie visi ir dzemdību palīdzības pakalpojumi, jo Alūksnē nav dzemdību nodaļas. “Pēdējie tautas skaitīšanas dati apliecināja, ka sabiedrība Latvijā noveco un iedzīvotāju skaits samazinās. Tomēr Alūksnes un Apes novados nav tik negatīva iedzīvotāju skaita dinamika kā Balvu, Baltinavas, Viļakas, Rugāju novados. Visaugstākā tā ir Baltinavā – 2013 gadā mīnus 16,33 procenti. Salīdzinoši Alūksnes, Apes un Gulbenes novados iedzīvotāju skaita negatīvā dinamika ir mazāka: 2013.gadā – mīnus 8,29 procenti, 2018.gadā – mīnus 0,66 procenti. Toties gultas vietu skaits 2010.gadā pašvaldību slimnīcās Vidzemes reģionā bija mazāks nekā Latgalē: attiecīgi 28,5 gultas vietas uz 10 000 iedzīvotāju Vidzemē un 37 uz 10 000 Latgalē, bet šobrīd to skaits Vidzemē ir vēl samazinājies,” skaidro M.Kauliņa.
Vajadzētu trīs jaunas
brigādes
Viņa secina – jaunu reformu gadījumā aptuveni 14 000 iedzīvotāju no mūsu novadiem būtu jāpieved uz citu tuvāko slimnīcu, bet transportēšanas laikā tiek radīti draudi dzīvībai, ir lieli ceļa izdevumi. “Neviens jau nerēķina, kādi zaudējumi būs ilgtermiņā, bet saskata tikai īstermiņa ekonomiju. Lai nākotnē nodrošinātu tikpat kvalitatīvu NMP kā šobrīd Vidzemē, lai gan arī tagad reizēm ir problēmas nokļūt laikā pie pacientiem, būs vajadzīgas vismaz trīs jaunas NMP brigādes. To darbs un nodrošinājums gadā izmaksās vismaz miljons latu. Ceļu infrastruktūras sakārtošanā reģionos būtiski ieguldījumi tuvāko 20 gadu laikā gan nav paredzami. Slimnīcas reformas gadījumā novads pazaudētu nodokļu ieņēmumus, daudzas darba vietas, īpaši medicīnas māsas, kuru vidējais vecums Alūksnes slimnīcā ir aptuveni 40 gadi – viņas šeit dzīvo ar ģimenēm, audzina bērnus. Ja mēs kvalificētus speciālistus pazaudēsim, kā tas notika rudenī Gulbenes slimnīcā, atpakaļ vairs nedabūsim,“ atzīst M.Kauliņa.
Reģionā lems 23.maijā
Tādēļ visi vienoti atkal ir gatavi iestāties par esošā statusa saglabāšanu Alūksnes slimnīcai un panākt izmaiņu veikšanu diskusiju materiālā. M.Kauliņa argumentētas vēstules jau nosūtījusi veselības ministrei un valsts sekretāram, piedalījusies jau vairākās sanāksmēs Rīgā. Alūksnes NVO centrs savu sagatavoto vēstuli iesniedza arī Alūksnes novada pašvaldībai, ko skatīja vakar finanšu komitejas sēdē un vienojās, ka Alūksnes novada dome rakstīs līdzīgu vēstuli slimnīcas atbalstam. To sagatavos līdz 23.maijam, kad Madonā ir Vidzemes plānošanas reģiona sēde par šo jautājumu. Turp dosies arī M.Kauliņa, Apes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju, savukārt no Alūksnes novada domes reģionā pārstāvis ir deputāts Ainars Melders. Deputāts Laimonis Sīpols uzskata, ka 23.maija sanāksmē no Alūksnes novada jābūt pēc iespējas plašākai pārstāvniecībai, lai argumentēti aizstāvētu savu nostāju. Alūksnes NVO atbalsta centrs iecerējis arī parakstu vākšanu slimnīcas atbalstam.
