Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kārtējo reizi aktualizējusi ieceri veicināt pašvaldību apvienošanos. Ministrija paredzējusi, ka vienai vadībai ir jābūt Apes un Alūksnes novadam.
“Esam sašutuši, jo grūti prognozēt, cik ilgi ar mums eksperimentēs. Tad jau sākotnēji, kad veidoja novadus, Apes novadu vajadzēja atstāt Alūksnes novadā. Par spīti tam, ka atkal būs lieli administratīvie izdevumi, lai apvienotos, pēc Saeimas vēlēšanām nākamgad šis process varētu virzīties diezgan strauji. Tas nozīmētu, ka jau nākamajās pašvaldību vēlēšanās varētu vēlēt citu novada domi,” komentē Trapenes pagasta pārvaldes vadītāja Irisa Popoviča.
Viņa šaubās, ka politiķi ieklausīsies iedzīvotāju un vietējo pašvaldību argumentos. Ja tos ņemtu vērā, tad, iespējams, Apes novads izvēlētos pievienoties citam, nevis Alūksnes novadam. “Tiek apgalvots, ka mazie novadi nevar pastāvēt. Bet tieši Apes novads apliecina, ka tas ir iespējams. Mēs esam labi iestrādājušies un iedzīvojušies šajā novadā, turklāt visi pagasti tajā attīstās vienlīdzīgi. Taču lielajā novadā, vienalga, kurā, paliksim nomale,” uzsver I.Popoviča. Viņa gan prognozē, ka tomēr tiks piespiesti apvienoties.
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis nesaskata, kā tagad varētu apvienot abus novadus. “Nākamgad sāksies jaunais plānošanas periods, kurā tiek noteiktas prioritātes un iezīmēts tām paredzētais finansējums gan no valsts, gan Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Protams, politisku lēmumu var pieņemt vienmēr. Taču es nesaskatu šādu būtisku izmaiņu iespējas tuvākajā laikā,” spriež A.Dukulis. Viņš uzsver, ka pirms Saeimas vēlēšanām neviena partija negribēs paziņot, ka tā atbalsta 119 novadu pašvaldību vietā veidot tikai 30. Ir skaidrs, ka tā partija varētu nekandidēt Saeimas vēlēšanās. Tiesa, kad būs ievēlēta jaunā Saeima, tad izmaiņas varētu atkal virzīt. Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji masu saziņas līdzekļos norādījuši, ka vispirms reformas vajadzīgas valsts pārvaldē. ◆
