Alūksnes Pilssalā top unikāla būve – atjauno Livonijas ordeņa pils Dienvidu torni. Tas ir vienīgais, kas no pils astoņiem torņiem līdz mūsdienām saglabājies būtiskā vēsturiskā apjomā. Saglabājot senos mūrus un izmantojot koka konstrukcijas, tornis slejas augšup trijos stāvos un šonedēļ jau svinēja spāru svētkus.
Torni pārbūvē, konservējot tā esošās oriģinālās akmens mūra ārsienas. Zudusī daļa līdz plānotajam dzegas augstumam papildināta ar koka karkasu, ko no ārpuses apšūs ar vertikāliem dēļiem. Tornim izbūvē konusveida jumtu, kura segumā izmantos sarkanus klostera tipa dakstiņus.
No darbnīcas līdz Alūksnei
“Darbus sākām 2018. gada pavasarī. Vispirms bija arheoloģiskie izrakumi – kamēr arheologi strādāja, mūsu uzņēmums paralēli veica darbus tornī un blakus – konservējām mūrus, nostiprinājām kustīgās daļas, papildinājām izdrupušo. Pavasarī atjaunojām arī Dienvidu tornim blakus esošo durvju aili. Tai būs koka durvis ar kaltām eņģēm un koka bultu pāri. Savukārt durvju aile, kas ir zem torņa, bija pilnībā sabrukusi – to izjaucām un izmūrējām no jauna atbilstoši tam, kāda tā senatnē bijusi un ko apstiprināja arheoloģiskie izrakumi. Šī aile ved uz torņa pagrabstāvu un būs galvenā ieeja Dienvidu tornī. Tai priekšā izraksim padziļinājumu, lai būtu neliels laukums centrālajai ieejai,” stāsta pilnsabiedrības “ReRe Meistari 1” būvdarbu vadītājs Andris Sausiņš.
Ziemas mēnešos aktīvs darbs notika darbnīcā, kur izgatavoja visas koka konstrukcijas. “Darbnīcā konstrukcijas arī salikām tieši tā, kā tās tagad izvietotas tornī – visu pārbaudījām, sanumurējām, izjaucām un vedām uz Alūksni. 21. augustā sākām Dienvidu torņa koka konstrukciju būvi un 13. septembrī pēdējā spāre jau bija uzlikta. Ja koka konstrukcijas veidotu uz vietas Alūksnē, tas notiktu krietni ilgāk,” stāsta A. Sausiņš.
Būs māla dakstiņu grīda
Tagad koka daļām, kas atrodas ārsienā, liks dēļu apdari, jumtu noklās ar dakstiņiem. Torņa iekšpusē starp līmeņiem izveidos kāpnes. Pagrabstāvā ieklās māla flīžu grīdu. “Sākotnēji bija paredzētas ar roku darinātas māla flīzes, bet projektētājs nonāca pie cita risinājuma – tā kā arheoloģisko izrakumu laikā izrakts daudz māla dakstiņu, pagrabstāva grīdu veidos no tiem, ieklājot māla dakstiņus mozaīkā. Tas būs vēl ekskluzīvāk un ar vēl lielāku senatnes elpu, turklāt izmantosim paša cietokšņa oriģinālos dakstiņus. Pagrabstāvā būs koka velve – apaļi griesti,” uzsver A. Sausiņš. Savukārt starp torņa stāviem būs koka dēļu grīdas.
Dienvidu tornim būs trīs stāvi – pagrabstāvs, pirmais un otrais stāvs. Virs galvenās ieejas pirmajā stāvā būs viens logs ar vitrāžām, otrajā – divi, vēl vairāki logi – apkārt pa perimetru. “Ja atvērs torņa logus, tad būs VIP zonas vietas, lai Pilssalas estrādē vērotu, piemēram, Intara Busuļa koncertu, jo ainava no augšas ir ļoti skaista,” saka A. Sausiņš un uzsver – sākotnēji pirmā stāva virs pagraba nebija, tas sākās no otrā pārseguma uz augšu. “Amatnieki, kuri strādājuši pie baznīcu un piļu torņiem, atzina, ka parasti tornis nebija vienā stāvā, tādēļ uz leju izbūvējām vēl vienu stāvu,” viņš saka.
Individuāls dizains
Koka konstrukciju tapšanā piedalījās arī Latvijas Amatniecības kameras amata meistars namdaris Vilnis Vaivars kopā ar citiem meistariem no Amatniecības kameras namdaru uzņēmuma “A koks”.
“Lai Alūksnes Dienvidu torni radītu, vajadzēja labi pārvaldīt projektēšanu 3D sistēmā. Tapa rasējums katrai detaļai – kā mēbelei, ar individuālu dizainu. Konstrukcijām izmantotas arī liektas detaļas. Mēs no savas puses centāmies panākt, lai konstrukcijas būtu senās amatniecības stilā, piemēram, stiprinājumiem izmantotas ozolkoka tapas, ir slēpti savienojumi un iecirtumi. Visas senākās konstrukcijas bija no koka – uz iecirtumiem, savu svaru tām jāstāv pareizi un savā vietā,” uzsver V. Vaivars.
Izmantota egles koksne, kas ir Eiropā izplatītākais būvkoks. V. Vaivars kopā ar saviem amata brāļiem savulaik restaurējuši, piemēram, Rīgas Doma baznīcas torni, būvējuši “Lido” kompleksu Krasta ielā Rīgā, Alus sētu Doma laukumā, būves Skotijā, Vācijā, Itālijā un daudzas citas.
“Dienvidu torņa konstrukcija ir līdzīga holandiešu tipa vējdzirnavām, kas sastopamas daudzviet Eiropā, vienas tādas ir arī Brīvdabas muzejā. Amatniecības stilā mēs tās atkārtojām Dienvidu tornī,” saka V. Vaivars.
Pastaigu ceļš gar
pilsdrupām
Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Sanita Adlere atgādina, ka projekta “Gaismas ceļš caur gadsimtiem” laikā Alūksnē atjaunoti vairāki kultūrvēsturiski objekti – Dienvidu tornis ir noslēdzošais. Līdz ar to Pilssalā izbūvē arī jaunu gājēju celiņu.
“Tas būs pastaigu ceļš apkārt Livonijas ordeņa pilsdrupu mūriem, kas apmeklētājiem radīs citādāku redzējumu, ļaus aplūkot visu Livonijas ordeņa pili. Viss sāksies ar ekspozīcijas apskati Dienvidu tornī un turpināsies pa jaunizbūvēto taku, apskatot pils mūrus, vēsturiskos ieejas vārtus, apkārtni,” atklāj S. Adlere un pašlaik atsakās sīkāk raksturot, kas būs skatāms torņa ekspozīcijā. To atklās pirms 2020. gada jaunās tūrisma sezonas. “Arheoloģisko izrakumu laikā atklāja, ka tornim ir arī pagrabstāvs – tas izmainīja sākotnējo projektu. Bija nepieciešami papildu balsti un koka konstrukcijas torņa iekšpusē, kas būtiski samazināja izmantojamās telpas platību. Tādēļ sākotnēji plānoto ekspozīciju izvietot nevarēs, bet ieceri īstenosim citādāk, radot atkal kaut ko Latvijā unikālu,” saka S. Adlere.
Teksts un foto: Līga Vīksna
