“Mums vispār patīk pavadīt brīvos brīžus skolas dārzā. Tagad to darīt būs vēl patīkamāk,” iemēģinot jaunos soliņus Alūksnes novada vidusskolas ābeļdārzā, teic 10. klases puiši.
Skolotāju dienas priekšvakarā, 4. oktobrī, vidusskolas pagalmu papildināja ar sešiem jauniem soliņiem. Tie ir skaists un lietderīgs papildinājums skolas parkā, kas kļūst arvien sakoptāks un pastaigām tīkamāks.
Šis projekts ir viens no trim, kas izpelnījās ievērību Alūksnes un Apes novada fonda rīkotājā labdarības pasākuma “Ziedotāju aplis” projektu konkursā. Projektu “Vecās skolas dārza stāsts” Ziedotāju aplim iesniedza biedrība “Alūksnes novada izglītības attīstības centrs”, saņemot ziedojumos 1525,17 eiro. Tā kā soliņu iecere briedusi jau sen, skola radusi līdzekļus vēl četriem sēžamajiem, tagad kopumā priecājoties par sešiem.
Ar maziem projektiem var paveikt daudz
“Īpašs paldies par ziedojumiem skolēnu vecākiem un bijušajiem absolventiem, kā arī visiem citiem atbalstītājiem! Pateicība arī visiem, kuri piedalījušies dārza sakopšanas talkās, padarot skolas apkārtni arvien patīkamāku un skaistāku,” soliņu atklāšanas pasākumā teica Alūksnes novada vidusskolas direktore Ilze Līviņa, pasniedzot vairākus pateicības rakstus par atbalstu un ieinteresētību idejas īstenošanai.
Arī biedrības vadītāja, skolas padomes priekšsēdētāja Ņina Razmislova atzina – ir patiesi priecīga un lepna, ka ideja par vecā skolas dārza atdzimšanu īstenojas un rodas arvien jauni labiekārtošanas plāni. Prieks sadarboties ar skolu ir arī nodibinājuma “Alūksnes un Apes novada fonds” valdes priekšsēdētājai Dzintra Zvejniecei, jo daudzveidīgais kopdarbs vienmēr bijis veiksmīgs un paveikts ar ieinteresētību. “Ziedotāju aplis ir pierādījis, ka ar maziem projektiem un ieinteresētību var paveikt ļoti daudz!” viņa uzsver.
Izskatīsies labi visos
gadalaikos
“Ideja par soliņiem bija jau sen, un Ziedotāju aplī saskatījām iespēju to ar biedrības palīdzību īstenot,” stāsta skolotāja Dace Alksne, kurai allaž ir radošu ideju birums, un neiztrūkstoši viņa iesaistījusies arī soliņu projektā. “Ņemot vērā mūsu kompetenču izglītības virzienu, soliņu izvēlē galvenā bija ergonomika – lai uz tiem var pēc iespējas vairāk sasēsties un vadīt mācību stundas dabā. Savukārt krāsu izvēlē dominēja tas, lai toņi labi izskatītos visos gadalaikos un iederētos pilsētvidē. Lai gan visiem soliņiem izmantotas vienas un tās pašas krāsas, pievērsiet uzmanību – katrā tās izkārtojas citādāk,” komentē D. Alksne.
No necaurredzama meža
līdz parkam
I. Līviņa atminas, ka skolas ābeļdārza un parka sakopšanas darbi pamazām uzņēma apgriezienus no 2011. gada. “Te bija necaurredzams mežs un krūmi. Sākām ar to, ka skolas tehniskie darbinieki te divas nedēļas uz maiņām krietni pastrādāja ar zāģiem un cirvjiem, un tad jau pieslēdzās arī visi pārējie. Pirmajās pavasara sakopšanas talkās no parka izvedām vismaz divas kravas ar sadzīves atkritumiem! Un nav taisnība tiem, kuri skeptiski teica: ai, tāpat mēslos! Sakoptība rada sakoptību, un soli pa solītim mēs jau esam nonākuši līdz labiekārtošanai,” stāsta I. Līviņa, viesus vedot pastaigā pa rudenīgo parku un iepazīstinot ar daudzveidīgajiem stādījumiem. “Šeit mūsu skolēni ne tikai mācību grāmatās, bet dabā varēs redzēt, kāda izskatās parastā un kāda – sarkanā kļava,” saka I. Līviņa, atgādinot, ka savulaik ābeļdārzā bijuši arī ogulāji, siltumnīcas, bērni te rosījušies tā saucamajos “lauciņos.” “Nākotnē gribam te veidot pastaigu jeb sajūtu taku ar aktivitāšu iespējām,” plāno direktore.
Teksts un foto: Sandra Apine
