Virešu pagasta vēstures liecību fonda glabātāja Sandra Apškrūma sākusi izzināt un apkopot dokumentus, fotogrāfijas un materiālus, kas stāsta par kolhozu veidošanu, dzīvi un darbu kolektīvās saimniekošanas gados. Tie būs redzami izstādē, kas pagasta saieta namā tiks atklāta Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienas svinību laikā.
Ar interesi pēta vēsturi
“Izstādē nav paredzēts slavināt kolhoza laiku, bet parādīt šo posmu, kas jau ir vēsture. Kādreiz tā bija visu te apkārtējo cilvēku, arī manu vecāku un vecvecāku. dzīve. Mana māte bija zirgkope, pēc tam slaucēja, tēvs – traktorists Virešu kolhozā. Arī mammas māte te dzīvojusi, tātad manas saknes tepat vien ir. Protams, interese par neseno pagātni un kolhoza pirmajiem gadiem ir daudziem, tāpēc izstāde palīdzēs atcerēties un varbūt arī uzzināt šo to jaunu, vēl nezināmu,” stāsta S.Apškrūma.
Vispirms tika pētīti dokumenti arhīvā, arī grāmatā “Tuvā pagātne” par Alūksnes rajona vēsturi 40 gados (1967. – 2007.). S.Apškrūma secina, ka ir interesanti pētīt dzimtās puses pagātni, tikties ar dažiem vēl dzīvajiem iedzīvotājiem, kuri atceras kolhoza dibināšanu un pirmos darba gadus, mājas un cilvēkus, kuru vairs nav. “Mani šokēja, cik gara ir bijusi darba diena vasarā – no pulksten 6.00 rītā līdz pat 21.00 vakarā. Tiesa, bija brokastu, pusdienu un launaga laiks. Bija arī zirgi jāatpūtina, jo ar tiem veica visus lauku darbus,” secina S.Apškrūma.
Vēlas demonstrēt filmas
Sevišķi grūti bija pirmie desmit gadi. Kolhozā trūka strādnieku, govis bija ļoti vājas, tāpēc tika sietas striķos, lai tās varētu izslaukt. Par darbu algu nesaņēma, bet tika dalīti graudi, sivēni, lai varētu iztikt. “Daudz ir fotogrāfiju un avīžu rakstu, ko saglabājusi Kornēlija Apškrūma. Viņa bija bibliotekāre un sabiedriski aktīva, tāpēc uzņēmās veidot uzskatāmo aģitāciju. Meklēju dokumentālo filmu “Kaimiņi”, kuru skatījos bērnībā. Tā stāsta par bagāto Virešu kolhozu un nabadzīgo kaimiņu – Gaujienas kolhozu. Diemžēl tā vairs nav atrodama,” stāsta S.Apškrūma. Toties viņai nodotas divas filmas “Kolhozs “Vireši”” un “Gaujas plūdumā klausoties”, kas glabājušās bijušā kolhoza priekšsēdētāja Roberta Mašina mājās. Tās nodotas televīzijā, lai pārkopētu diskā un, cerams, varēts skatīties. “Sevišķi to demonstrēšanu gaida vecie cilvēki, kuriem acis iemirdzas, dzirdot par tādu iespēju,” saka S.Apškrūma.
Atklāj šokējošus faktus
R.Mašins novadpētniecības istabai ir atdevis kolhoza “Straume” dibināšanas protokolus. 1949.gada 1.aprīlī tikusi saņemta pavēle steidzami izvēlēties kolhoza kantora ēku, lai var ievilkt telefonu. “Lai būtu tā, ka kolhozu dibina labprātīgi, ir labots datums uz dibināšanas protokola vāka – 30.marts, nevis pēc rīkojuma. Savukārt kolhozs “Gaisma” tika dibināts jau 1948.gada septembrī. Interesanti, ka Augusts Dzenītis labprātīgi iestājies un aktīvi iesaistījies šī kolhoza veidošanā ar savām idejām, bet 1949.gadā viņu tomēr izsūtīja Pēc tam protokolā parādās ieraksts – izsūtīto izslēgšana no kolhoza,” stāsta S.Apškrūma. Dokumentos parādās, ka izsūtīto mājas kolhozs pieprasa savām vajadzībām. Kulaku lopus novieto atsevišķi, jo tie ir ar ciltsrakstiem.
Pagaidām ir izpētīti materiāli par kolhozu pirmsākumiem, taču priekšā vēl ir liels darbs, lai izstādē atspoguļotu vēlākos un pēdējos kolektīvās saimniecības darbības gadus.
