1. 2002. gadā veidotā TVseriāla “Likteņa līdumnieki” scenārija autore ir Māra Svīre.Viņa dzimusi 1936. gada 13.oktobrī Jaunlaicenes pagasta “Majorskolā”.
1. 2002. gadā veidotā TVseriāla “Likteņa līdumnieki” scenārija autore ir Māra Svīre.Viņa dzimusi 1936. gada 13.oktobrī Jaunlaicenes pagasta “Majorskolā”. Māte Rozālija Brīdaka strādāja Majorskolā par skolotāju. Māra Svīre ir māsa Lijai Brīdakai,Vladimira Kaijaka sieva.
2. Opekalna apkārtnē bija Opekalna II pakāpes pamatskola, Majorskola, Kantorskola vai Jaunlaicenes septiņgadīgā skola (tagadējā Apes lauku teritorijā). Pašlaik Jaunlaicenē ir Jaunlaicenes pamatskola.
3. Ļoti ilgi, no 1888.gada, Jaunlaicenes Majorskolā strādāja Jānis Slaucītājs, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.Viņa ģimenē piedzima dēli Leonīds (1899. – 1971.) un Sergejs (1902. – 1982.), dzimuši un mācījušies Jaunlaicenes Majorskolā, mācījušies Valkas reālskolā.
Leonīds Slaucītājs mācījās Krievijas jūrniecības Ministrijas virsnieku skolā, ir virsnieks, absolvējis Latvijas Universitātes (LU) Matemātikas un dabaszinību fakultāti, iegūstot maģistra grādu matemātikā 1925.gadā. 1933.gadā beidzis Latvijas Konservatoriju. Papildinājis zināšanas ģeofizikā Francijā, Kārnegī institūtā. Bijis asistents LU Praktiskās astronomijas un ģeofizikas katedrā, privātdocents, docents, ārkārtas profesors.
1944.gadā Leonīds Slaucītājs ar sievu un diviem bērniem, arī viņa brālis Sergejs un māsa Biruta atstāja Latviju. 1948. gadā abi brāļi ieradās Argentīnā. Tur Leonīds strādāja par profesoru 15 gadus. Leonīds Slaucītājs ir vienīgais latvietis, kam doktora grāds piešķirts trīs reizes. Divus gadus viņš ir studējis glezniecību un Antarktīdā uzgleznojis
80 ainavas. Trimdā L. Slaucītājam piešķirta Trelevas Magnētiskās Observatorijas (Patagonijā) zelta medaļa – kā šīs observatorijas dibinātājam. Strādājis Sidnejas universitātē, bijis profesors Havajas universitātē, Laplatas universitātē Argentīnā. Grāmatas: “Zinātnes darbā – draugos ar mākslu”, “Sešos kontinentos”(abas 1969.), “Kādreiz un tagad” (1973.)
Sergejs Slaucītājs mācījās Alūksnes vidusskolā, 1931.gadā absolvēja
LU Matemātikas un dabaszinību fakultāti, matemātikas nodaļu, studējis astronomiju. 1935.gadā S.Slaucītājs iesniedza habilitācijas darbu “Izejas dati un grafiska metode astronomiskā pulksteņu gājiena noteikšanai”. Praktizējies Stokholmas observatorijā – īpaši zvaigžņu fotometrijā un spektogrāfijā. No 1924.gada vadīja studentu praktiskos darbus vispārīgajā astronomijā.
4. Johans Gotlībs fon Volfs 1747.gadā nopirka Jaunlaicenes muižu, uzcēla tur nelielu kungu namu, izbūvēja saimniecības ēkas un izveidoja baroka dārzu. 1765.gadā Johans Gotlībs mira, atstājot muižu savai atraitnei, kas to vēlāk nodeva vīra brāļadēlam, kas arī bija Johans Gotlībs. Jaunlaicenes kungu mājas vietā tagad ir iekārtota brīvdabas estrāde ar soliem. Bijušās zirgu manēžas vietā iekārtots tautas nams, modernieka mājā iekārtoti dzīvokļi, dārznieka mājā – veikals, pārvaldnieka namā – novadpētniecības centrs. Māja, kura atrodas pretim pārvaldnieka mājai, ir bijusī veļas gludinātava. Ziemā tās augšstāvā bijusi veļas žāvētava. Tagad tautas valodā pēc jaunuzliktā jumta to sauc par tornīti. Ir atjaunota baronu fon Volfu kapliča.
5. Visaugstākā vieta virs jūras līmeņa Alūksnes rajonā Jaunlaicenes pagastā ir Dēliņkalns – 271,5 metri virs jūras līmeņa.Tas ir dabas liegums – īpaši aizsargājama dabas teritorija. Teika vēsta, ka bruņinieku laikos te bijusi nikna kauja. Latvji kauju vinnējuši, bet dižākie dzimtenes dēli palikuši uz kaujas lauka guļot, tādēļ mātes šo kalnu nosaukušas par Dēliņkalnu.
6. Visapmeklētākais tūrisma objekts Jaunlaicenē ir Opekalna baznīca. Tā celta no 1774. līdz 1779.gadam. Opekalna apkārtne ekskursantus piesaista ar dabas skaistumu un vēsturi. Šeit kopš 1683.gada ierīkota baznīca, kapsēta un skola. To paveicis vācu mācītājs Ernsts Gliks. Baznīcas apmeklējuma laikā, gida pavadībā, varam uzzināt par baznīcas vēsturi, draudzes vēsturi, vācu mācītāju Treiju dzimtu, latviešu mācītājiem A.Dombrovski un J.Janelsīti.
7. Jaunlaicenē populārākā un darbīgākā zemnieku saimniecība ir “Ozoli” (īpašnieks Andis Zariņš). Tā dibināta 1989.gadā, no 1994.gada pievērsušies kokapstrādei. Izaugsme – no karkaszāģmateriālu ražotāja līdz gatavās produkcijas ražotājam. Investēti līdzekļi tehnoloģijas attīstībā, ir sava kokzāģētava, koksnes žāvēšanas iecirknis, tālākapstrādes cehs.
95 % no produkcijas eksportē uz Eiropas Savienību. Saimniecības produkcija ir sertificēta ar FSC sertifikātu. Firmā strādā 50 līdz 60 cilvēki, atkarībā no sezonas. Galvenokārt ražo kniedētus vīteņaugu režģus, kā arī materiālus pirtij no apses.
8. Jaunlaicenes parks un Jaunlaicenes pagasts atrodas Veclaicenes ainavu apvidū. Platība – 15,3 ha, no 1977.gada tā ir aizsargājama teritorija. Vecajā parka daļā ir gleznains dīķis un vecie baronu fon Volfu dzimtas kapi, 22 reto koku sugas. Jaunlaicenes parkā aug ozoli, kam apkārtmērs ir 3,5 un 3,4 metri, osis – 5,1 metri un melnalksnis – 3,1 metri.
9. Katru vasaru – no 1998.gada – Jaunlaicenē organizē Starptautiskos folkloras svētkus “Pie vecmāmiņas pūralādes”. Šogad jūlija pēdējā sestdienā folkloras svētki būs septīto reizi. Tajos piedalās folkloras ansambļi no Igaunijas, Krievijas pierobežas, Lietuvas, Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Latgales, kā arī no Alūksnes rajona.
10. Maltenieku laukakmens. No 1987.gada tas ir aizsargājams objekts, atrodas Jaunlaicenes pagastā pie Māriņkalna robežas. Pelēkas nokrāsas neviendabīgs migmatīts. Izmēri: 4,3 x4,2 x2,0 metri, apkārtmērs 16,3 metri.
