Alūksnē, Kārļa ielā dzīvojošie ir satraukti, ka vakaros pie atkritumu konteineriem nāk lapsas. Ne viena vai divas, bet vismaz sešas. Alūksnieši bažījas, vai rudastes nav slimas ar trakumsērgu, ka nebaidās nākt no meža pilsētā.
“Lapsas ir savairojušās, to ir ļoti daudz. Savukārt cilvēki sadzīves atkritumus izmet konteineros, kas lapsām ir ērti pieejama un vilinoša barošanās vieta. Ja tās nāk pie konteineriem, tad lapsas nav slimas, jo ar trakumsērgu inficējušies dzīvnieki negrib ēst. Ja lapsas spalva ir plušķaina, tā nav šīs slimības pazīme. Par trakumsērgu liecina neparasta lapsas uzvedība: uzbrūk suņiem vai cilvēkam, siekalojas, pakaļējās kājas var būt paralizētas,” skaidro Austrumvidzemes veterinārās pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa.
Viņa secina, ka šajā gadījumā acīmredzot nav pamata uztraukumam. Šobrīd lapsām ir mazi bērni, tāpēc tās īpaši intensīvi meklē barību sev un mazajiem lapsēniem.
“Dzīvnieki kļūst arvien gudrāki, tāpēc lapsas ir redzētas pat Rīgas parkos. Tomēr, ja rodas pamatotas aizdomas par saslimšanu ar trakumsērgu, ir jāinformē mūsu dienests,” norāda I.Tomiņa.
Arī šogad no helikoptera tika kaisītas vakcīnas pret trakumsērgu, tāpēc ir pamats domāt, ka tikai reta lapsa vai jenotsuns saslimst ar šo bīstamo slimību. Latvijā tādu ir bijis ļoti maz. Agrā pavasarī pēdējā ar trakumsērgu slimā lapsa tika konstatēta Gaujienā, bet pēc tam tādu nav bijis.
“Gaujienā lapsa bija iekārtojusies suņa būdā, un nevienu nelaida tajā, jo jutās kā saimniece. Tas liecina par izmanītu uzvedību, kas ir droša slimības pazīme,” informē I.Tomiņa.
Lai kontrolētu trakumsērgas vakcinācijas efektivitāti, no 28.jūnija līdz 31.jūlijam Pārtikas un veterinārais dienests pieņems nomedītās lapsas un jenotsuņus laboratoriskai izmeklēšanai. Tiks pieņemti apmēram 30 procenti no paredzētā izmeklējamo dzīvnieku gada apjoma, tas ir vidēji 4 dzīvnieki uz 100 kvadrātkilometriem. Pārējo dzīvnieku pieņemšana tiks organizēta rudenī.
