Vairāk nekā puse augstākā un vidējā līmeņa vadītāju un lauksaimnieku uzskata, ka ir labi informēti par ES struktūrfondu izmantošanu Latvijā.
Vairāk nekā puse augstākā un vidējā līmeņa vadītāju un lauksaimnieku uzskata, ka ir labi informēti par ES struktūrfondu izmantošanu Latvijā. To parāda pētījumu centra SKDS pagājušā gada decembrī veiktais sabiedriskās domas pētījums “Sabiedrības informētība par ES struktūrfondu līdzekļu apguvi Latvijā”.
Apvienoto Nāciju attīstības programmas Latvijā un Finanšu ministrijas pasūtītā pētījuma mērķis bija noskaidrot Latvijas iedzīvotāju informētību par ES struktūrfondu apguves gaitu Latvijā un procesa vērtējumu. Pētījuma rezultāti rāda, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (63 procenti) ir informēti par ES struktūrfondu līdzekļu pieejamību Latvijai. Atbalsta saņēmēju mērķa grupās (augstākā un vidējā līmeņa vadītāji, lauksaimnieki un individuālie uzņēmēji) par Latvijai pieejamajiem ES struktūrfondiem ir informēti vairāk nekā 80 procenti aptaujāto. No tiem sevi par labi informētiem atzīst 53 procenti augstākā un vidējā līmeņa vadītāju, 57 procenti lauksaimnieku un 31 procents individuālo uzņēmēju.
Vērtējot ES struktūrfondu apguves uzsākšanu Latvijā, 34 procenti aptaujāto to atzīst par sekmīgu, 33 procenti – drīzāk par nesekmīgu, 33 procenti atturējās sniegt konkrētu vērtējumu. Visatzinīgāk procesa norisi vērtē struktūrfondu pieredzējušākie apguvēji – lauksaimnieki, no tiem 63 procenti to atzīst par sekmīgu. Līdzšinējo Latvijas pieredzi struktūrfondu līdzekļu apguvē biežāk nekā citās grupās pozitīvi vērtē arī augstākā un vidējā līmeņa vadītāji (43 procenti), skolēni un studenti (41 procents) un individuālie uzņēmēji (38 procenti).
Izvērtējot paredzamo ES struktūrfondu iespaidu uz Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības attīstību kopumā, divas trešdaļas aptaujas dalībnieku (66 procenti) uzskata, ka iespaids būs pozitīvs. Turpretī tikai 13 procenti uzskata, ka ES struktūrfondiem nav nekādas ietekmes ne uz tautsaimniecību, ne uz sabiedrības attīstību, 6 procenti atzīst, ka ietekme varētu būt kopumā negatīva.
Par četrām svarīgākajām jomām, kurās nākotnē būtu jāiegulda ES struktūrfondu līdzekļi, tiek atzītas nodarbinātības veicināšana (67 procenti), lauksaimniecības atbalstīšana (65 procenti), izglītības attīstības projekti (53 procenti) un ceļu un transporta sistēmas sakārtošana (52 procenti). Nedaudz retāk par prioritātēm tiek atzītas tādas jomas kā “uzņēmēju atbalsts” (24 procenti) un “zinātnes attīstības projekti” (21 procents).
Pētījums veikts Apvienoto Nāciju Attīstības programmas Latvijā un ES struktūrfondu vadošās iestādes – Finanšu ministrijas sadarbības projektā “Atbalsts ES struktūrfondu ieviešanai: komunikācijas stiprināšana”. Projekta mērķis ir stiprināt ES struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju kapacitāti, veicinot informācijas sistēmas pilnveidošanu un pieejamību ES struktūrfondu atbalsta saņēmējiem. Plašāk ar pētījuma rezultātiem var iepazīties Finanšu ministrijas administrētajā ES fondu mājas lapā “www.esfondi.lv”.
