Alūksnes zonālā valsts arhīva direktore Solvita Jermacāne pateicās alūksniešiem Anitai un Armandam Mustiem, kas nodeva arhīvam 21 atestātu par pamata un vidējo izglītību.
Alūksnes zonālā valsts arhīva direktore Solvita Jermacāne pateicās alūksniešiem Anitai un Armandam Mustiem, kas nodeva arhīvam 21 atestātu par pamata un vidējo izglītību. Tie izdoti Alūksnes un Gulbenes rajonā dzīvojošiem jauniešiem 1960., 1970. un 1980. gadā.
“Šis ir pirmais gadījums, kad atrastus dokumentus atnes uz arhīvu. Tas ir labs darbs, kas pienācīgi jānovērtē. Izglītības dokumenta oriģināls ir vienīgais visā pasaulē, to neatkārto. Nekur tam nevar izdot kopiju vai dublikātu. Tagad arhīvā glabāsim šo dokumentu oriģinālus. Ja atradīsies to īpašnieki, tad atdosim viņiem atestātus bez atlīdzības,” stāsta S.Jermacāne.
Viņa uzsver, ka pēdējos gados izglītības un cita veida dokumentu nozīme palielinās. Anitai un Armandam Mustiem pasniedza arhīva Pateicību. Viņi ir sagādājuši svētkus ne tikai sev, bet arī tiem, kam atestāts var būt nepieciešams izglītības turpināšanai vai darba attiecību kārtošanai.
Pirms vairākiem gadiem A.Musts palīdzēja viņa mājas bijušajai īpašniecei pārvest uz Alūksni Litenē mirušas radinieces iedzīvi. Daļu mēbeļu mantiniece aizveda uz savu dzīvesvietu Rīgā, bet te palika skapis, daudz grāmatu un dažādu sīku lietu. Viņa no tām atteicās, bet joprojām viss neaiztikts stāvēja vienā istabā.
“Nesen dēls vēlējās sakārtot istabu, tāpēc sākām šķirot šīs mantas. Daļu grāmatu atdevām pansionātam. Kādā atvilktnē starp papīriem bija šie atestāti. Acīmredzot mirusī sieviete bija glabājusi dokumentus, zinot to vērtību. Viņa ir bijusi skolotāja, bet nav zināms, kāpēc atestāti glabājušies pie viņas,” spriež A.Musts. Izpratni par dokumentu nozīmi viņš mācījies no tēva, bet daudzi cilvēki par to nedomā.
