Pārliecināšanas darbs par Alūksnes slimnīcas kā daudzprofilu medicīnas iestādes pastāvēšanu ir sekmīgs un jāturpina – vienisprātis ir Alūksnes un Apes novadu pārstāvji, kas šonedēļ Vidzemes plānošanas reģionā sprieda par diskusiju materiālu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju plānam līdz 2018.gadam.
Trešdien Madonā notika Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes izbraukuma sēde, kur padomes deputāti un Veselības ministrijas (VM) pārstāvji pārrunāja minētā plāna izstrādi Vidzemes reģionā. Padomes deputātos ir arī Apes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju, Alūksnes novada domes deputāts Ainars Melders, kuri piedalījās sēdē. Turp devās arī SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa un nevalstisko organizāciju pārstāves Dzintra Zvejniece un Daina Siņeļņikova.
Turpinās atspēkot
“No VM piedalījās valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane – Umbraško, kā arī diskusiju materiāla autore Rita Konstante, saņemot pārmetumus, ka vispirms runā nevis reģionā un ar pašvaldībām, bet uzreiz Saeimā, kur materiāls jau prezentēts. Šobrīd izstrādātajā plānā netiek ņemta vērā pakalpojumu kvalitāte, pieejamība, cik papildu līdzekļu tērēs pašvaldības, iedzīvotāji, kā tas atsauksies uz novada un reģiona attīstību, tādēļ mūsu uzdevums ir turpināt tos atspēkot,” saka M.Kauliņa. Viņa atzīst – zinot VM izdarības un pēdējo gadu rūgto pieredzi, šobrīd absolūti nekam vairs nevar ticēt uz vārda. “Arī pašvaldību vadītāji uzsvēra, ka diskusiju materiālā nav ietverts viss vajadzīgais. Piemēram, šobrīd materiāla secinājumos rakstīts, ka, veicot iecerētās reformas, palielināsies kvalitāte un pieejamība, bet tas ir aplams apgalvojums!” saka M.Kauliņa. Šobrīd vēl nerunā par konkrētiem termiņiem, kad plānam taps gala redakcija. M.Kauliņa norāda, ka reģions tagad sagatavos dokumentu un iesniegs savu skatījumu VM. “Arī reģionam šis jautājums ir svarīgs, jo nākotnē saistās ar finanšu plūsmu reģionā, infrastruktūru, darbaspēku, investīcijām,” saka M.Kauliņa.
Alūksne – kā strīdus ābols
Arī A.Harju norāda, ka diskusijas neatlaidīgi jāturpina, līdz panāk vēlamo risinājumu, jo šobrīd Vidzemē Alūksnes slimnīca ir vienīgais strīdus ābols – citu vairs neesot. “Pēc sanāksmes Madonā man tomēr neradās iespaids, ka viss Vidzemes reģions ir gatavs iestāties par to, ka Alūksnes slimnīcā saglabā līdzšinējās funkcijas. Tā kā šis vēl nav galīgais plāna variants, jāved sarunas ar kolēģiem reģionā, jābrauc uz VM. Kopā ar Alūksnes novadu un slimnīcu iesniegsim reģionam argumentētu dokumentu slimnīcas aizstāvībai, ko reģions pieņems vai noraidīs, bet līdz tam vēl jāveic rūpīgs politiskais darbs. Tiesa, šobrīd katrs cenšas glābt savu ādu, piemēram, Valmiera, Madona ir mierā ar to, kas viņiem plānā paredzēts,” secina A.Harju. Viņa norāda, ka VM piedāvā vairākus risinājumus, samazinot slimnīcu funkcijas, bet par tiem vēl ir daudz neskaidrību. “Izskanēja, ka tiks stiprināts ģimenes ārstu darbs, bet tajā pašā laikā uz laukiem neviens jauns ģimenes ārsts neraujas. Iecerēts attīstīt medicīnisko mājas aprūpi, un šajā ziņā valsts raugās uz pašvaldībām, kas šobrīd jau veic sociālo aprūpi, bet kur būs finansējums medicīniskajai mājas aprūpei, štati tam – atbildes šobrīd nav,” saka A.Harju.
Slimnīcu ciet nevērs
Savukārt A.Melders atzīst, ka viņš politisko darbu jau veic. “Slimnīcu neviens ciet nevērs. Otrdien biju VM, Saeimā. Pirms tam bija runa, ka Alūksnē neatliekamā medicīniskā palīdzība būs pieejama līdz 16 stundām diennaktī, bet pēc šīs vizītes plānā ir izmaiņas, ka Alūksnē tomēr palīdzību varēs saņemt 24 stundas diennaktī, dežurēs 3 ārsti un 2 pediatri, gultas vietu skaits paliek. Otrdien kartē Balvu slimnīca vēl ietilpa Vidzemes reģionā, bet jau trešdien bija atlikta atpakaļ Latgales reģionā. Kad izņem Balvus, tad loģiski, ka Alūksnes slimnīcai šajā Vidzemes reģiona pusē ir jāpaliek,” saka A.Melders. Viņš uzsver – nevar arī prasīt nesamērīgi daudz, jābūt reālistiem. “Šobrīd neredzu pamatu satraukumam, jo šo jautājumu lems politiķi Saeimā, kur ir partiju pārstāvji. Ir jāstrādā – nevajag radīt ažiotāžu, bet argumentēt un bez emocijām. Šobrīd no mazākām nepatikšanām mēs esam panākuši jau pietiekami daudz un mums vēl kaut kas jāpanāk, kas vajadzīgs iedzīvotājiem, nevis dakteriem. Valstij jāpalielina kvotas ambulatorajiem izmeklējumiem, lai iedzīvotājiem nav tik ilgi jāgaida rindā kā šobrīd,” vērtē A.Melders.
