Nemanot ir paskrējusi vasara, kas smaržoja pēc ziedošām puķu pļavām un siena zārdiem, kad ik vakaru varējām ieklausīties skanīgā lakstīgalu pogošanā un daudzbalsīgā sienāžu korī.
Nemanot ir paskrējusi vasara, kas smaržoja pēc ziedošām puķu pļavām un siena zārdiem, kad ik vakaru varējām ieklausīties skanīgā lakstīgalu pogošanā un daudzbalsīgā sienāžu korī. Aizritējuši trīs gari mēneši, bet šobrīd šķiet, ka vasara bija tikai pāris nedēļas. Tas droši vien tādēļ, ka laika apstākļi šovasar mūs īpaši nelutināja. Pietuvojies laiks, kad sakām ardievas vasarai, vēl brīdi kavējoties atmiņās, atceroties skaistākos vasaras mirkļus un baudot pēdējās siltās dienas, un mājam sveicienus rudenim, kas apgleznos mūsu zemīti visdažādākajās krāsās.
Klāt 1.septembris – diena, kad ikviena skolēna, sevišķi tā, kam šī būs pirmā skolas diena, sirds sāk pukstēt daudz straujāk. Savādi, bet arī mani ik gadu 1.septembrī pārņem neliels satraukums, lai gan ir pagājuši vairāki gadi kopš pēdējo reizi šajā dienā devos uz skolu. Laiks rit, bet atmiņas par skolas laiku neizzūd. Tās ikviens glabā dziļi sirdī. Dažubrīd šīs atmiņas uzplaiksnī pavisam spilgti, šķiet, vēl tikai vakar sēdēju skolas solā, klausījos skolotājas nopietnajā stāstījumā un mēģināju izprast sarežģītās matemātiskās formulas vai gramatikas likumus.
Vēl joprojām atceros to 1.septembri, kad pirmo reizi, turoties māmiņai pie rokas, bikli raugoties uz lielajiem skolasbiedriem un stingrajiem skolotājiem, devos plašajos skolas gaiteņos. Šis bija īpašs 1.septembris, ko nekad neaizmirsīšu. Neaizmirsīšu arī savu balto skolu, kas cēla stāv meža ielokā upes krastā un ik dienu aicina savus audzēkņus doties pa plašo zinību ceļu. Es labprāt pagrieztu laiku atpakaļ par 17 gadiem un vēlreiz uz mirkli atgrieztos skolā, atcerētos visus gaišos notikumus. Diemžēl tas nav ļauts – pagātnē atgriezties nav iespējams. Varu ļauties tikai atmiņām.
Jau rīt katra skola, katra mācību iestāde, svinīgi uzposta, gaidīs savus audzēkņus. Gaidīs gan lielus, gan mazus, kas ar krāšņiem ziedu pušķiem rokās dosies uz skolu. Rīt visās skolās skanēs sirsnīgas uzrunas un veiksmes vēlējumi, uzsākot jauno mācību gadu. Skolas gaiteņus atkal pāršalks bērnu čalas un skanīgi smiekli. Raugoties smaidīgajos skolēnos, gan vecākus, gan skolotājus pārņems pacilātības sajūta. Šī diena būs īpaša gan skolēniem, gan arī skolotājiem. Pēc garajām vasaras brīvdienām viņiem būs iespēja kopīgi priecāties par satikšanos. Rītdien skolās vēl valdīs svētku atmosfēra, skolēni priecāsies, ka nekas nav uzdots un nekas nav jāatbild, bet jau pēc dienas gaiteņos atkal skanēs dzidrais skolas zvans, kas ikvienu aicinās uz pirmo mācību stundu šajā mācību gadā.
