Pirms paša Latvijas Krievijas robežpunkta Pededzē nogriežamies pa kreisi un, apmēram divus kilometrus braucot pa pusaizaugušu lauku ceļu, nonākam pie otrdien nodegušās mājas krāsmatām. Liesmās melni pārogļojušies baļķi un skurstenis pret debesīm liecina par nelaimi, ko izraisījis, visticamāk, lodveida zibens.
Māja nodeg 15 minūšu laikā
Šajā skumjajā ainavā šķiet neparasti, ka turpat blakus sadegušajiem mājas baļķiem joprojām zaļo jāņogu krūms ar sārtām ogām, arī tuvu augošiem kokiem tikai neaudz lapas ir nobrūnējušas. Toties attālāk stāvošā pirts izskatās tā, it kā ar milzu spēku uz brīdi būtu pacelta gaisā. Pirts dēļu sienas ir atrautas, durvju stendere sašķaidīta, iekšā izārdīta krāsns… Pie pirts augošajam kokam nošķelta liela koksnes šķēpele. Kopā ar Pededzes ugunsdzēsēju komandas dalībnieku Vjačeslavu Bogdanovu cenšamies saprast, vai lodveida zibens vispirms trāpīja mājas jumtā, to aizdedzinot, un pēc tam atlikusī enerģija saārdīja pirti, vai arī viss bija otrādi.
“Pie manis atskrēja mūsu komandas šoferis un teica, ka ātri jābrauc dzēst ugunsgrēku. Pirms tam bija dzirdams milzīgs sprādzienam līdzīgs troksnis. Kad ieradāmies ugunsgrēka vietā, mājas sienas jau dega pilnībā un jumta tai vairs nebija. Dzēsām, bet māju glābt vairs nebija iespējams. Pēc tam no Alūksnes atbraukušās divas ūdens cisternas pabeidza likvidēt ugunsgrēku,” stāsta V.Bogdanovs.
Meklē, kur trāpījis zibens
Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes Pededzes robežkontroles punktā arī dzirdēja grāvienu, kas liecināja, ka kaut kur ir iespēris zibens. Robežsargi brauca noskaidrot, kur ir trāpīts – šaipus vai otrpus robežai. Kad piebrauca pie degošās mājas, no tās logiem jau šāvās liesmas. Robežsargi informēja glābšanas dienestu. Taču lodveida zibeni robežsargi neesot redzējuši.
V.Bogdanovs pieļauj, ka pirts izārdīta ar zibens enerģijas vilni izlādēšanās laikā. Iespējams, ka zibens virzījās no mājas pa elektrības vadiem Pie šķūņa vadi ir atrauti un spuldze izgaisusi bez pēdām. Kā īsti bija, to neviens nevar pateikt, jo pat zinātnieki nav izpētījuši lodveida zibens izcelsmi un tā dabu. Skaidrs ir tas, ka 19.jūlijā pulksten 17.29 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma informāciju – deg vienstāva dzīvojamā māja Pededzes pagastā. Turklāt tā nodega tik strauji, ka ugunsdzēsējiem atlika vien apdzēst degošos baļķus un pasargāt apkārtējās ēkas.
Aculiecinieci biedē ugunīga lode
Tagad Pededzes pagastā lodveida zibens ārdīšanās ir galvenais sarunu temats. No mutes mutē tiek nodota informācija, kas apaug ar izdomājumiem. Tāpēc dodamies pie vienīgās aculiecinieces Elena Mazānes, kas dzīvo Putrovkā. Viņas māju atrodam ātri. Sieviete klāsta, ka kaut ko tādu savā mūžā redzējusi pirmo reizi. Atceļā no iepirkšanās Krievijas veikalos, dodoties pāri robežai, viņa pie mašīnu rindas pamanījusi lodveida zibeni. “Nevarēju saprast, kas tas ir – tāds kā spožs kamols, kura kustību pavada šāvieniem līdzīgs troksnis. Tas virzījās apmēram divu metru augstumā virs zemes, pāri krūmiem, tos neskarot, žih, žih – uz vienu pusi, uz otru. Vienu mašīnu gandrīz pacēla, tās šoferis no bailēm nogūlās uz zemes. Apstājos un domāju – paldies Dievam, ka vēl esmu dzīva. Jau nopriecājos, ka laimīgi aizlidoja prom, bet pēc tam skatos – tālāk ceļas dūmi un dzirdami degoša šīfera sprakšķi, ” iespaidos dalās E.Mazāne.
Lodveida zibens redzēts arī senāk
Pededzes pamatskolas fizikas skolotāja Ludmila Uglovska zina teikt, ka lodveida zibens ir lielas enerģijas kopums, kam ir milzīgs spēks. Lodveida zibens kustas ļoti haotiski. “Protams, nevaru teikt, ka daudz zinu par lodveida zibeni. Taču esmu lasījusi, ka tā diametrs ir 10 – 20 centimetri,” saka L.Uglovska. Skolotāja atceras, ka veci cilvēki stāstījuši par lodveida zibeni Pededzē. Toreiz tas iekļuvis mājā, bet nekas slikts nenotika.
L.Uglovska norāda, ka zibensnovedējs nepasargā no lodveida zibens. To apliecina šis ugunsgrēks, jo mājas īpašnieks Vladimirs Kurčastovs bija nodrošinājis nelielo ēku ar zibensnovedēju. Tiesa, tā bijusi apdrošināta par nelielu summu, tāpēc nav iespēju uzcelt jaunu māju nodegušās vietā. Protams, ir žēl, ka nebūs vairs vietas, kur vasarā pavadīt brīvdienas. Tomēr labi, ka dzīvesvieta ir Alūksnē un ugunsgrēkā necieta saimnieki.
Reto parādību redz tikai 5 procenti
Lodveida zibens ir reta dabas parādība. Ne vairāk kā 5 procenti iedzīvotāju to ir redzējuši. Par tās būtību ir 200 teorijas, tomēr zinātnieki ir atzinuši, ka lodveida zibens ir gandrīz vienīgā zemes atmosfēras parādība, kurai nav ticama skaidrojuma. Tas ir spožs lodveida formas veidojums, kas brīvi pārvietojas gaisā. Lodveida zibens vienmēr pārsteidz ar savu neparasto izskatu, mīklaino parādīšanos un nozušanu. Tā krāsa var būt balta (24 % gadījumu), dzeltena (24 % gadījumu), sarkana (18 % gadījumu), zila vai violeta (12 % gadījumu). Lodveida zibeni pārsvarā novēro vasarā negaisa laikā. 50 % gadījumu tas izzūd eksplodējot, pārējos – lēnām dziest vai sabrūk daļās. Zibens enerģiju novērtē pēc tā izraisītās iedarbības – no viena līdz dažiem tūkstošiem kilodžaulu, vidēji – apmēram 20 kilodžauli. Lodveida zibens parasti pārvietojas horizontāli, bieži nelielā augstumā virs zemes, kustība – haotiska, ko bieži pavada šņācoša, pīkstoša vai skrapstoša skaņa.
