Alūksnes novada administratīvās ēkas energoefektivitātes uzlabošanai nekvalitatīva projekta un neparedzētu darbu dēļ vajag vairāk naudas, nekā sākotnēji plānots. Izmaksu palielinājums ir ievērojams – 276 650 eiro, ko būs papildus jāpiešķir Alūksnes novada pašvaldībai kā sava līdzfinansējuma daļa.
Līdz ar to par šādu summu palielinās projekta kopējās izmaksas, kas tagad ir jau 2,5 miljoni eiro, kur Alūksnes novada pašvaldības finansējums ir 2 219 745 eiro, Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 309 000 eiro, bet valsts budžeta dotācija ir 16 358 eiro.
Kad prasīs atbildību?
Jautājumu par pašvaldības finansējuma palielināšanu deputāti skatīja februāra finanšu komitejā, bet slēgtajā daļā, piedaloties arī projektētājam un būvniekam. Gala lēmums pieņemts pagājušajā nedēļā domes sēdē, kur deputāts Verners Kalējs jautāja, kad beidzot būs tā, ka liks atbildēt tiem, kuri kļūdas pieļāvuši. “Būvprojektā konstatētas kļūdas, kas tagad pašvaldībai izmaksās vairāk nekā
200 000 eiro. Visu laiku tikai projektiem prasa papildu finansējumu un atkal pašvaldība ņem kredītus!” sacīja V. Kalējs.
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis pauda, ka pret projektētāju pašvaldība pielietojusi maksimālās sankcijas. “Nav pareizi izprojektēti darbi, kurus varēja laikus paredzēt, atklājās arī neparedzēti darbi. Atbildīgais darbinieks uzņēmumā vairs nestrādā. Turklāt savu neizdarīto firma tagad projektē par brīvu – pašvaldībai par to nebūs jāmaksā. Mums tagad ir izšķiršanās: pārtraukt un projektēt no jauna vai tomēr turpināt iesākto,” domes sēdē pauda A. Dukulis. Deputātu vairākums nobalsoja par papildu finansējuma piešķiršanu.
Slikts projekts
Laikrakstam A. Dukulis apstiprina – “BM projekts” pašvaldībai samaksājis soda naudu par nepilnībām 10 procentu apmērā.
“Diemžēl projekts izstrādāts ļoti slikti. Bija darbi, ko projektētājam bija jāparedz, jo, piemēram, ir nepareizi aprēķināta ēkas fasādes siltināmā platība. Projektētājam bija uzdots lielajā zālē padziļināti izpētīt pamatus un apmetumu – tagad apmetumu ir jāsit nost, jāstiprina un tikai tad varēs siltināt. “BM projekts” no darba ir atbrīvojis konkrēto projektētāju, kurš šīs kļūdas Alūksnes projektā ir pieļāvis. Visus papildu darbus, ko “BM projekts” laikus nebija paredzējis un izprojektējis, tagad projektē par savu naudu. Toreiz projekts tika izstrādāts steigā, projektētāji uzņemas lielu darbu apjomu – vairākus projektus vienlaikus, bet specifisko projektu autoru, piemēram, par ēku būvkonstrukcijām, valstī nav daudz, līdz ar to tam mazāk pievērš uzmanību, un rezultāts ir tāds, kāds tas ir,” situāciju komentē A. Dukulis.
Neparedzētie darbi
A. Dukulis uzsver – līdztekus tam būvniecības gaitā atklājās arī papildu darbi, kas iepriekš nebija paredzami. “Ēka būvēta pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Piemēram, lielajā zālē ir dažādas kārtas, kas būvētas no baltā, sarkanā un dzeltenā ķieģeļa. Foajē pamatos šķērsām nomesti trīs pamatu bloki un virsū uzbetonēta “tumbočka”, uz kuras izvietota lielā kolonna! Ikviens, kurš apmeklējis administratīvo ēku, atceras, kādas šķības grīdas bija foajē un kādas plaisas bija sienās. Par papildu darbiem sastādīti apmēram 30 akti,” stāsta A. Dukulis.
Viņš atklāj – šobrīd vēl par trīs izmaksu pozīcijām pašvaldībā diskutē, kas, iespējams, būs vēl papildu izmaksas. “Piemēram, par lietusūdens savākšanas sistēmu. Administratīvajai ēkai jumtā tā izbūvēta ar noteci uz centru, tad tiek novadīta lejā un no grīdas uz sāniem ir izvade ārā. Virszemes noteces daļa bija labā stāvoklī, bet sistēma zem grīdas bija nolietojusies un saimnieciski prātīgāk to ir nomainīt tagad un pārveidot, lai turpmāk vairs neaizsaltu. Tās gan vairs nebūs tik lielas summas. Savukārt jau apstiprināto papildu izmaksu tāmes ir pārbaudījusi gan pašvaldība, gan būvuzraugs, par tām esam diskutējuši ar būvnieku, un tās tiešām ir izmaksas, bez kurām ēku nodot ekspluatācijā nevarēs. To, ko esam iesākuši, varonīgi jāpabeidz, un tā, lai pašiem pēc tam nav kauns,” saka A. Dukulis.
Sabiedrībai nozīmīga ēka
A. Dukulis norāda – ēkas nodošana ekspluatācijā plānota rudenī. “Jā, šajā projektā ir ļoti liels pašvaldības līdzfinansējums, bet – tā bija deputātu izšķiršanās: siltināt tikai ēku vai līdztekus rekonstruēt arī laukumu. Izvēlējāmies darīt pie reizes visu, līdz ar to izmaksas ir lielas, un vairāk nekā pusmiljons eiro no tām tiks tērētas tieši laukuma labiekārtošanai. Tā ir sabiedrībai nozīmīga ēka. Turklāt iekštelpās nebūs tā, ka izremontēs arī visus kabinetus – nē! Jau vairākus gadus esam izremontējuši lēnā garā pa kādam kabinetam, tie tagad vairs netiks remontēti,” uzsver A. Dukulis.
Cik uzticams projektētājs?
Ar SIA “BM projekts” pašvaldība sadarbojusies arī iepriekš, piemēram, uzņēmums izstrādāja projektu Alūksnes novada vidusskolas infrastruktūras atjaunošanai, Merķeļa un Uzvaras ielu remontam, un sadarbosies nākotnē, piemēram, “BM projekts” uzvarējis iepirkumā, lai projektētu piebraucamo ceļu uz Alūksnes veselības veicināšanas pakalpojumu centru. Cik uzticams ir un būs šis uzņēmums? A. Dukulis atzīst – arī vidusskolas projektā bijušas nepilnības, bet ne tik nozīmīgas kā administratīvās ēkas gadījumā. “Tik klajas kļūdas kā administratīvās ēkas projektā – esot mēra amatā, tā manā praksē ir pirmo reizi. Bet projektētājiem jau ir savs dalījums: vieni speciālisti projektē ēkas, otri ielas, trešie inženiertīklus, tādēļ nākotnes projekti ar “BM projekts”, domāju, nebūs apdraudēti,” saka A. Dukulis.
Lai skaidrotu situāciju, “Alūk-snes un Malienas Ziņas” sazinājās arī ar projektētāju un būvnieku. SIA “BM projekts” atbildīgais darbinieks par ēku konstrukcijām Rihards Dilba laikrakstam norādīja, ka mutiski situāciju nevar komentēt – laikrakstam bija jānosūta jautājumi rakstiski, ko uzņēmums saskaņošot ar pašvaldību kā pasūtītāju, atsaucoties uz līgumsaistībām. Līdz raksta publicēšanai atbildes vēl nesaņēmām – tās publicēsim rubrikā “Atsaucoties uz publicēto” kādā no nākamajiem laikraksta numuriem.
Ne viss ir projekta nepilnības
SIA “Ventars” projekta vadītājs Emīls Paegle par projektu un nepilnībām tajā komentārus nesniedz, atstājot to projektētāju ziņā. Kāda ir vispārējā prakse – vai bieži saskaras ar gadījumiem, kad izstrādātajos būvprojektos ir nepilnības un nākas veikt papildu darbus, kas iepriekš nebija paredzēti? E. Paegle atzīst – rekonstruējamos objektos vienmēr projekta gaitā atklājas kaut kas, ko iepriekš nebija iespējams paredzēt.
“Ne viss ir projekta nepilnības. Arī veicot matemātiskus aprēķinus, var gadīties cilvēciskas kļūdas. Administratīvajā ēkā Alūksnē norit rekonstrukcijas darbi – piemēram, tikai, atrokot pamatus vai veicot demontāžu, ieraugām, kāda ir patiesā situācija. Zinot, ka šī ēka ir būvēta pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados no tolaik pieejamajiem materiāliem un ar tā laika būvniecības metodēm, lielu pārsteigumu mums nav. Tolaik ēkas būvēja no pieejamajiem materiāliem un kā nu mācēja, līdz ar to daudzas uzbūvētas nekvalitatīvi. Mēs kā būvnieki pirms darbu veikšanas ar pasūtītāju vienmēr konsultējamies, kā un ko darīt, lai vēlreiz pārliecinātos, jo projektēšana vienmēr notikusi pirms zināma laika, kad sāk būvniecību,” saka E. Paegle.
Strādā iekštelpās
Šobrīd ziemā pie ēkas āra darbi notiek minimāli – strādā iekštelpās. E. Paegle norāda – noslēgumam tuvojas iekšējo tīklu – apkures, ventilācijas, dzesēšanas iekārtu – nomaiņa un izbūve. Šobrīd objektā vidēji nodarbināti desmit strādnieki. “Ēkas lielajā zālē ir veikti demontāžas darbi, tāpat arī foajē – ziemai beidzoties, arī šos darbus varēsim turpināt. Varbūt šobrīd, no malas raugoties, šķiet, ka bardaks ap ēku ir uztaisīts un nekas nenotiek, bet darbus jāveic kvalitatīvi, tādēļ gaidām atbilstošus laika apstākļus. Fasādes siltināšana ir veikta tikai divām mājas sienām, kurām šobrīd ir sastatnes – tām atlikuši apdares darbi. Savukārt ēkas laukuma vizuālās aprises mēs ceram ieraudzīt jūnijā,” stāsta E. Paegle.
