Vakar, Pelnu dienā, sākās Jēzus Kristus atceres un piemiņas laiks. Tas ilgs 40 dienas, izņemot svētdienas, un noslēgsies Lieldienās – 11.aprīlī.
Vakar, Pelnu dienā, sākās Jēzus Kristus atceres un piemiņas laiks. Tas ilgs 40 dienas, izņemot svētdienas, un noslēgsies Lieldienās – 11.aprīlī. Šajā laikā kristīgā baznīca mudina cilvēkus gavēt – atteikties no skaļiem, jautriem pasākumiem un nožēlot grēkus.
Alūksnes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Atis Grīnbergs uzsver, ka Pelnu dienas dievkalpojums ir īpašs. Tajā cilvēki lūdz piedošanu un saņem ar pelniem uzvilktu krusta zīmi uz pieres. Tā ir atgādinājums, ka visiem nāksies atstāt šo pasauli un tikties ar Dievu. “Grēksūdze ir izvērstāka. Tās uzdevums ir sakārtot cilvēka dzīves prioritātes, atvēlot vairāk laika Dievam – lūgšanām un domām,” norāda mācītājs. Ciešanu laiks ilgst 40 dienas, kas ir desmitā daļa no gada. Tās baznīca velta, lai rūpīgi pārdomātu Kristus dzīves pēdējo dienu notikumus.
Pelnu dienā katoļiem sākas lielais gavēņa laiks. Atšķirībā no luterāņu baznīcas, kur nav gavēņa nosacījumu, katoļi neēd gaļas ēdienus un ievēro atturību rīcībā, kas uzbudina miesu vai garu. Alūksnes Svētā Bonifācija Romas katoļu baznīcas misē svētīja pelnus, ko pēc tam kaisīja uz ticīgo galvām. Priesteris prāvests Andžejs Keziks saka, ka gavēšana nav nekas sevišķs. Tā nozīmē, ka cilvēks ēd tikai tik daudz, cik viņam nepieciešams, lai uzturētu ķermenī spēku. Gavēņa ievērotāji atzīst, ka “vēdera apspiešana rosina prātu, un sirds kļūst lēnprātīga”.
