Dziedošs un gavilējošs. Tādas asociācijas ar savu vārdu ir Aivai Zaķei no Apes. Lai gan vecākiem viņa nekad nav prasījusi, kāpēc izvēlēts tieši šāds vārds, A.Zaķe pieļauj, ka tas ir veltījums māmiņai Aijai, ar kuru vienā dienā svinama gan vārdadiena, gan ar vienas dienas starpību – dzimšanas diena. Lielā līdzība ar māmiņas vārdu, skaistais skanējums un vārda īsums – tie esot galvenie pieturas punkti, kāpēc apeniete ar savu vārdu sadzīvo kā cimds ar roku, priecājoties, ka vecāki viņu nosaukuši tieši par Aivu.
Vārda dziedošais un gavilējošais raksturs lielā mērā sasaucas ar viņas ikdienu, ko vienmēr caurvijusi mūzika. „Dziedu ansamblī, dziedu korī, dziedu ar bērniem klasē un ar saviem bērniem mājās,” saka A.Zaķe, kuras ikdiena saistīta ar Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas sākumskolas klasēm un pirmsskolas vecuma grupiņām, kur tiek pasniegtas mūzikas nodarbības. Caur mūziku viņa atceroties arī studiju gadus, kad notikuši neskaitāmi pasākumi un braucieni kopā ar studentu ansambļa kolektīvu.
Bez mūzikas viņai ir arī kāds cits vaļasprieks – rokdarbi. Sarunas laikā viņa rāda pašas gatavotus pērļu auskariņus. Simpātijas pret rokdarbiem no viņas aizguvuši arī bērni – divi dēli un meitiņa, kas ar panākumiem piedalījušies arī vairākos rokdarbu konkursos.
Dažādu pašu gatavotu darbiņu netrūkst arī viņas audzināmās klases mācību telpā. Tur redzami gan bērnu gatavoti taureņi, gan sirsniņas, gan no kartona veidoti istabu maketi. A.Zaķe atzīst, ka darbs ar bērniem ir viņas dzīves lielais aicinājums. Arī pašiem bērniem skolotāja ir mīļa, tāpēc netiek aizmirsts ne par viņas vārdadienu, ne dzimšanas dienu.
Tāpat par vārdadienas gaviļnieces sumināšanu neaizmirst kolēģi un to kolektīvu dalībnieki, kuros viņa darbojas. „Es strādāju iestādē, kur vienmēr jubilārus atceras ar puķītēm un labiem vārdiem,” uzsver A.Zaķe. Tiesa, lai gan sveicēju ir daudz, lielas svinības rīkot neizdodas. Tā vietā ir daudz mazu pasākumu – nelielas svinības ģimenes lokā, svinības ar kolēģiem, svinības kolektīvos un arī ar saviem audzēkņiem.
Par ko pati jubilāre visvairāk priecājas vārdadienās? „Man patīk ziedi un labi vārdi, smaidi un jauki cilvēki visapkārt,” uzskaita A.Zaķe. „Vārdadienās man tas ir galvenais, jo tas skaisti pateiktais vārds vai paša gatavotais apsveikums sniedz tādu mīļumu un siltumu, ka reizēm asaras birst.”
