Gita Tortuze:
Tā kā bieži dodos pastaigās pa pilsētu, tad manu uzmanību piesaista tās lietas, kas saistītas ar pilsētas sakārtotību. Manas biežākās pastaigas vietas ir Alūksnes Jaunās pils apkārtne, muižas parks, Pilssala un laukums pie Bībeles muzeja. Šajā ziņā varu teikt tikai to labāko, jo visās minētajās vietās pēdējā laikā notiek aktīvi labiekārtošanas darbi. Laukumā pie Bībeles muzeja tiek liets asfalts, sākta Alūksnes Jaunās pils rekonstrukcija un arī muižas parks kļūst sakārtotāks. Joprojām priecājos par Pilssalas soliņiem, uz kuriem var mierīgi pasēdēt un pavērot apkārtni. Sakoptāka kļuvusi arī peldvieta “Vējiņš”. Tur man bieži patīk pasēdēt, jo no peldvietas paveras skaists skats uz ezeru, Tempļakalnu un Pilssalu. Pilsētai svētkos vēlētu, lai arī turmāk tiktu rasti līdzekļi apkārtnes sakārtošanai un labiekārtošanai, kā arī ielu un ietvju uzlabošanai. Lai pilsēta neapstātos savā attīstībā, jo pēc tam ir pavisam cita garša, dzīvojot Alūksnē! Tādā ziņā tiešām nav par ko sūdzēties. Vienīgais, ko gribētos, lai tiktu vairāk piedomāts pie jaunu darba vietu radīšanas un jaunajai paaudzei nebūtu jādodas peļņā uz ārzemēm. Vienkārši Alūksne pati par sevi ir ļoti piemērota vieta jaunām ģimenēm ar bērniem, taču, ja nav iespēju nopelnīt iztiku, tad, lai cik skaisti šeit būtu, palikt nav iespējams. Ja varētu atrisināt šo jautājumu, tad būtu pavisam labi.
Daiga Sliņķe: Es uzmanību pievēršu tām lietām, kas ir svarīgas man un manai ģimenei. Tā kā esmu kristiete, tad priecājos par to, ka turpinās darbi pie Alūksnes evaņģēliski luteriskās baznīcas torņa remonta, kā arī tiek strādāts pie laukuma sakārtošanas tai līdzās. Pozitīvi, ka šajos darbos iesaistās arī paši draudzes pārstāvji, draudzes jauno priekšnieku Normundu Gražanski ieskaitot. Viena no Alūksnes lielākajām vērtībām, manuprāt, ir daba un Alūksnes muižas parks, uz kurieni bieži dodos pastaigās ar ģimeni. Tādā ziņā man patīk, ka pēdējā gada laikā parks kļuvis sakārtotāks: vairs nav jāskatās uz kājām, lai nepakristu, bet vari droši iet, galvu pacēlis. Patiesībā lielāko prieku sagādā tieši tās lietas, kas radītas, domājot par cilvēku. Tam pat nav jābūt nekam lielam un pompozam, bet kaut kam tādam, kas ir ļoti vajadzīgs. Piemēram, savulaik Apes ielā tika uzstādītas margas pie stāvā kalna, lai slidenā laikā varētu tikt augšā. It kā tas nebija nekas liels, bet cilvēkiem ļoti nepieciešams un viņi to arī novērtēja. Vairāk rūpēties par šādām lietām, kas domātas tieši vienkāršajam cilvēkam, būtu mans vēlējums pilsētai tās svētkos. Darīt darbus nevis ķeksīša pēc, lai tikai parādītu, cik mēs esam lieli un vareni, bet tā vietā izdarīt kaut ko mazāk, tomēr tādu, par ko iedzīvotāji noteikti pateiks “paldies”. Protams, arī mums pašiem ir jāiemācās novērtēt paveikto, jo bez tā nekas nesanāks.
Ilze Zvejniece: Var redzēt, ka pilsēta pamazām kļūst arvien sakoptāka. Viskrasākās pārmaiņas notikušas tieši pēdējā gada laikā. Sevišķi to var just tagad vasarā, kad darbi rit pilnā sparā. Iepriecina, ka darbs notiek, domājot ilgtermiņā. Tiek strādāts pie pilsētas attīstības, pievēršot uzmanību atsevišķu objektu sakārtošanai. Piemēram, Pilssalas teritorijai un Alūksnes muižas parkam. Pie pozitīvajām lietām varu minēt pašu jauniešu iesaistīšanos apkārtējās vides veidošanā, kā, piemēram, atpūtas vietas izveidošana Jāņkalniņā. Iniciatīva nāca no jauniešu puses, viņi ieceri īstenoja pašu spēkiem. Daudzveidīgākas kļuvušas arī brīvā laika pavadīšanas iespējas. Pēdējā gada laikā jauniem cilvēkiem radīts daudz plašāks piedāvājums neformālajai izglītībai. Šajā ziņā aktīvākas kļuvušas arī nevalstiskās organizācijas, kas ienāk ar savām aktivitātēm. Piemēram, bezmaksas vindsērfinga nodarbības, kas uzsāktas šovasar. Mani pašu visvairāk iepriecina pasākumi, kas kļuvuši kvalitatīvāki. Patīk, ka sezonas trīs lielākie notikumi ir savstarpēji saistīti gan formas, gan satura ziņā. Tā, manuprāt, ir pareizākā pieeja, lai akcentētu pasākumu nozīmi, tāpēc novēlu strādāt tā arī turpmāk. Vēl es novēlu ciešāku sadarbību savā starpā, kā arī finansiālu iemeslu dēļ nepazaudēt to labo, kas mums ir, vai nepārveidot to tādā veidā, kas atmestu mūs vairākus soļus atpakaļ.
