Atzīšos godīgi, ka pēc sarunas ar konkursa “Mis un Misters Alūksne 2005” dalībniekiem nevaru pateikt, kuri jaunieši man šķiet vissimpātiskākie. Viņi visi ir jauki, tāpēc arī lasītājiem nebūs viegli izraudzīties savu simpātiju.
Atzīšos godīgi, ka pēc sarunas ar konkursa “Mis un Misters Alūksne 2005” dalībniekiem nevaru pateikt, kuri jaunieši man šķiet vissimpātiskākie. Viņi visi ir jauki, tāpēc arī lasītājiem nebūs viegli izraudzīties savu simpātiju. Nesteidzieties! Turklāt pēc šīs gaidāmas vēl citas iepazīšanās, kas palīdzēs izvēlēties, par ko balsot.
– Indra Rateniece strādā Alūksnes speciālajā pirmsskolas izglītības iestādē “Cālis”.
“Strādāju pirmo gadu, un pie manis nāk paši mazākie bērni, tāpēc nedomāju, ka spētu viņus atstāt. Esmu beigusi Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu. Tagad man ir viss: savas mājas, ģimene, darbs un intelekts, ar ko ļoti lepojos,” stāsta Indra.
Viņa necenšas izcelties, bet draugs iedrošināja piedalīties konkursā. “Piekritu, jo sapratu, ka varu kaut ko vairāk,” atzīst Indra. “Neceru uzvarēt, bet varu daudz gūt sev: draugus, lielāku pašpārliecību un saprast, ko spēju,” skaidro jauniete. Ja tomēr kļūs “Mis Alūksne”, tad darīs visu, kas ir viņas spēkos.
Indras sievietes ideāls ir Dženifera Lopesa, jo tā ir sievišķīga. Stiprā dzimuma pārstāvim vajadzētu spēt viņu pacelt un nest. “Šobrīd man ir ļoti labi,” par savu draugu saka Indra. Sevi raksturojot, secina, ka ir mīļa kā bērns, kuram patīk spēlēties. Apkārtējie ievērojuši, ka jaunā sieviete ir naiva, jo visam tic. Indra piekrīt, ka ir trausla, viņu var viegli ievainot.
Dejojusi sarīkojumu, disko un tautiskās dejas. Patīk dziedāt solo, jo grib parādīt savu balsi, nevis iekļauties ansamblī.
– Eva Caune mācās Alūksnes vidusskolas 11.klasē.
“Esmu draudzīga. Man patīk piedalīties konkursos un dažādos skolas pasākumos. Brīvajā laikā spēlēju volejbolu un biljardu, daudz nodarbojas ar sportu,” stāsta jauniete.
Eva pieļauj, ka varētu studēt sabiedriskās attiecības vai arī kļūt telpu dizainere. “Man ir daudz ideju, kā varētu iekārtot telpas. Tās zīmēju, domāju arī, kā varētu pārkārtot istabas, bet vecāki neatbalsta manas ieceres. Jāatzīst, ka tās ir diezgan revolucionāras. Atverot pēc manas ieceres iekārtotas istabas durvis, droši vien dzirdētu: “O!”,” uzskata Eva.
Eva ir Dvīnis. Var būt jautra un draudzīga, kā arī dusmīga, tad citi baidās tuvoties. Divas sejas! Par konkursu viņa uzzināja no pagājušā gada dalībniekiem, bija arī lasījusi par to avīzē. Gribējās pašai piedalīties, turklāt viņu iedrošināja. “Iemācīšos runāt, staigāt, dejot un kļūšu pārliecināta par sevi. Esmu jau ieguvusi draugus,” stāsta jauniete.
“Vairāk domāju, ko iegūšu, nevis par uzvaru. Manuprāt, Mis un Misteram ir jābūt drosmīgiem un daudz jāsmaida. Mans moto ir uzvarēt sevi, jo zinu, ka pagājušajā konkursā laurus plūca viskautrīgākais – Guntars. Ne velti konkursa devīze ir “Drošam pieder pasaule!”,” skaidro Eva.
Viņa negrib nevienam līdzināties, labāk būt tādai, kāda ir. Eva ir sportiska, bet patīk arī tautiskās dejas. Ir klases deju kolektīva dalībniece. “Mūsu klasē daudzi nodarbojas ar sportu un dejo. Baigi labi visiem sanāk!” secina viņa. Evas sapnis ir atpūsties okeāna krastā.
– Sandra Stahovska mācās Alūksnes valsts ģimnāzijas 12.klasē.
“Esmu ļoti apzinīga un kautrīga. Bija grūti saņemties, lai piedalītos konkursā, bet pārvarēju sevi. Negribu pēc tam nožēlot, ka pietrūka dūšas startēt. Doma bija jau pagājušajā gadā, bet nevarēju saņemties. Mana klasesbiedre uzvarēja konkursā! Tagad Ilze mudināja mani,” stāsta Sandra. Viņa ir pārliecināta, ka jauniem cilvēkiem ir jāpierāda sev un citiem, ko viņi spēj. Vai gribētos uzvarēt? Protams! Sandra domā, ka katrs sevī glabā šo vēlmi kā sapni, tikai ne visi to atklāj. Varbūt negribas pat sev atzīties? “Es būtu priecīga. Mis un Misteram ir jābūt izskatīgiem un jāprot sevi pasniegt,” domā jauniete. Viņa atzīst, ka konkursā svarīgs ir ne tikai ārējais, bet arī iekšējais skaistums.
Dzimusi Svaru zīmē, tāpēc svārstīšanās acīmredzot ir raksturīga īpašība. Toties, ja lēmums ir pieņemts, tad atkāpšanās nav. Sandra ies līdz galam.
“Ja man būtu jāizšķiras starp karjeru un ģimeni, es izvēlētos ģimeni. Neesmu karjeras cilvēks,” neslēpj jauniete. Viņa atzīst, ka ir draudzīga un sabiedriska, starp savējiem spēj atraisīties.
“Patīk mūzika. Tai skanot, domas kļūst gaišākas un gribas kaut ko darīt. Pati gan vairs nespēlēju,” saka viņa. Sandra grib iemācīties spēlēt ģitāru, bet trūkst laika un arī apņemšanās.
Viņa beigusi Alūksnes mūzikas skolas klavieru klasi. Dzied korī un dejo “Enku – drenku”. Pašlaik mācās arī autovadītāju kursos. Lai kā gribētu, visu nevarēs paspēt, tāpēc no kora mēģinājumiem vismaz uz laiku vajadzēs atteikties.
– Jānis Musts mācās Alūksnes valsts ģimnāzijas 12.klasē, sporta skolas basketbola nodaļā un spēlē ģimnāzijas pūtēju orķestrī.
Šogad viņam būs divi izlaidumi, Jānis beigs ģimnāziju un sporta skolu. Viņš nav vēl izlēmis, ko studēt. “Citi saka, ka man ir liela mute. Iespējams, ka varētu būt mārketinga vadītājs,” spriež Jānis. Viņš atzīst, ka patīk komandēt. “Pusi mūža esmu saistīts ar automašīnām, jo tēvs ir firmas līdzīpašnieks. Agrāk palīdzēju demontēt un remontēt mašīnas, bet tagad vairāk braucu. Sevišķi aizrauj sporta klases un luksusa mašīnas,” atklāj puisis. Brīvajā laikā viņš dodas makšķerēt. Kad vectēvs bija dzīvs, kopā ar viņu gāja arī medībās par dzinēju. Jāni saista aktīva darbība.
Jaunietis spriež, ka viņa dzīve rit kā pa viļņiem. Viņš īpaši neseko horoskopā rakstītajam. Tomēr izrādījusies taisnība, ka Dvīnim šomēnes būs laba diena un smaidīs veiksme. Sākta gatavošanās konkursam! “Gribu izjust un apgūt kaut ko jaunu. Ceru iemācīties kontaktēties ar citiem un pats būšu brīvāks. Kad uzeju uz skatuves, ir lampu drudzis, nosarkstu un nekā vairs nevaru pateikt. Centīšos sevi pārvarēt, jo konkursā jābūt drošam,” saka Jānis. Viņš ir pārliecināts, ka ar domu uzvarēt visi nāk uz konkursu, jo piedalīties var jebkurš. Valsi vēl neprot, bet gan jau iemācīsies. “Cits neviens manā vietā neko nedarīs, tāpēc pašam ir vajadzīgs gribasspēks sasniegt mērķi,” ir pārliecināts Jānis.
– Toms Priede mācās Alūksnes valsts ģimnāzijas 11.klasē un sporta skolas basketbola nodaļā.
Patīk aktīva atpūta pie dabas un dažādi sporta veidi. Šovasar ar draugiem devās laivu izbraukumā pa Gauju, pārgājienos. “Spēlēju sporta skolas komandā, kas piedalās Latvijas Jaunatnes Basketbola līgas sacensībās. Ne vienmēr var uzvarēt, zaudēt arī ir jāprot,” atzīst Toms.
Viņš mācās eksakto mācību priekšmetu klasē, tāpēc pieļauj, ka profesijas izvēli varētu saistīt ar ekonomiku un vadību. Ir mēģinājis startēt konkursos, un draugi ierosināja piedalīties arī šajā. “Ilgi domāju un šaubījos, izšķirties palīdzēja vecāki. Ieteica pamēģināt. Bija šaubas, vai man tas ir vajadzīgs, vai varēšu tikt galā un vai tiešām to vēlos. Secināju, ka ieguvējs būšu jebkurā gadījumā. Protams, gribu uzvarēt, bet neviena uzvara nav viegli sasniedzama,” atklāj Toms. Viņš spriež, ka ir svarīgi, kā cilvēks izskatās, bet vizuālais tēls rodas ne tikai no auguma proporcijām, svarīga ir arī prasme sevi pasniegt.
Toms ir uzstājies ar zinātniskā darba lasījumu, runājis dzejoļus. 9.klasē viņš izstrādāja zinātnisko darbu “Invalīdi, viņu tiesības un iespējas”.
“Dzīvē galvenais ir nepadoties un sasniegt mērķus, ko pats ir izvirzījis. Tomēr reizēm ir jāprot arī lūgt un pieņemt palīdzību. Ja uzskata sevi par visgudrāko, tad pēc tam izrādās, ka nebūt neesi tas labākais. Cilvēks, ko neesi novērtējis, pasaka, kā vajadzētu rīkoties,” atklāj jaunietis. Tomam ir labi draugi. Tie par viņu saka, ka ne vienmēr viņš ir skaļākais un redzamākais, bet cenšas par sevi pastāvēt.
– Andrejs Koroļovs mācās Alūksnes valsts ģimnāzijas 12.klasē. Brīvajā laikā nodarbojas ar sportu, sevišķi ar džudo.
“Esmu jautrs, arī mīļš, labprāt izklaidējos kopā ar draugiem,” atzīst Andrejs. Draugi piebilst, ka viņš ir izpalīdzīgs. Par sliktu īpašību Andrejs atzīst slinkumu, bet spēj to pārvarēt.
“Gribēju pamēģināt ko jaunu. Protams, gribu arī uzvarēt. Kurš tad ne?” saka jaunietis.
Iespējams, viņam nāksies no kaut kā atteikties, tomēr cer ar visu tikt galā. Pēc skolas beigšanas Andrejs stāsies Sporta akadēmijā, viņš vēlas kļūt treneris. Ir izcīnītas medaļas džudo, bijis sacensību tiesnesis ne tikai Latvijas čempionātos džudo, bet arī citās valstīs. Pagaidām Andrejam ir zilā josta, vēl jāiegūst brūnā un melnā josta.
Jaunieša devīze: vienmēr smaidīt. Andrejs domā, ka jābūt drosmei, lai piedalītos konkursā. Bailes ir visiem, bet drosmīgais spēj tās pārvarēt. Viņš ir jaunsargs. Piedalījies treniņos, nometnēs, salidojumos. Bija jāatsakās no iespējas lēkt ar izpletni, jo tajā laikā bija konkursa nodarbības. Droši vien drosmes Andrejam netrūkst, jo ir izturējis dažādus pārbaudījumus.
