Ar celiakiju slimie bērni, kuriem nav noteikta invaliditāte, saņems valsts atbalstu bezglutēna pārtikas iegādei, kas naudas izteiksmē vienam bērnam ir 50 lati mēnesī un vienāds ar piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmēru.
Ar celiakiju slimie bērni, kuriem nav noteikta invaliditāte, saņems valsts atbalstu bezglutēna pārtikas iegādei, kas naudas izteiksmē vienam bērnam ir 50 lati mēnesī un vienāds ar piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmēru.
Tiesības uz atbalstu ir ar celiakiju slimam bērnam vecumā līdz 18 gadiem, kuram nav noteikta invaliditāte un ir piešķirts personas kods. Tāpat bērnam pastāvīgi jādzīvo Latvijā un viņš nevar atrasties pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā.
Lai saņemtu atbalstu, tā pieprasītājs jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālē (VSAA) iesniedz rakstisku iesniegumu un sertificēta pediatra gastroenterologa rakstisku izziņu, kurā norādīta slimības diagnoze – celiakija. Ārsta izziņā jābūt norādītam atkārtotas pārbaudes termiņam, kas nepārsniedz divus gadus kopš tās izsniegšanas dienas. Tāpat VSAA jāuzrāda arī savs personu apliecinošs dokuments un bērna dzimšanas apliecība.
Papildus iepriekš minētajiem dokumentiem, jāuzrāda attiecīgs bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmums, ja pieprasītājs ir bērna aizbildnis vai viens no audžuģimenes locekļiem, ja atbalsta pieprasītājs ir persona, kurai bērns nodots pirmsadopcijas aprūpē, vai persona, kas faktiski audzina bērnu.
Atbalstu piešķir uz laiku līdz ārsta izziņā noteiktās atkārtotās pārbaudes termiņam. Gadījumos, kad atbalsts pieprasīts 12 mēnešu laikā pēc ārsta izziņas izsniegšanas, to piešķir ar izziņas izsniegšanas dienu, bet, ja pēc 12 mēnešiem, kopš izdota ārsta izziņa – ar atbalsta pieprasīšanas dienu. Ja ārsta izziņa izsniegta pirms 2005.gada 1.janvāra un tajā nav norādīts atkārtotas pārbaudes termiņš, atbalstu piešķir no 2005.gada 1.janvāra uz laiku, kurš nav ilgāks par diviem gadiem no ārsta izziņas izsniegšanas dienas.
Atbalstu ir tiesīgs pieprasīt viens no bērna vecākiem, bērna adoptētājs, aizbildnis, persona, kurai bērns nodots pirmsadopcijas aprūpē, kā arī cita persona, kura faktiski audzina bērnu, ja pieņemts atbilstošs bāriņtiesas lēmums.
Gadījumos, kad notiek atbalsta saņēmēja maiņa, persona, kura ir tiesīga pieprasīt atbalstu, iesniedz VSAA nodaļā rakstisku iesniegumu un uzrāda personu apliecinošu dokumentu.
VSAA 10 darba dienu laikā pēc visu atbalsta piešķiršanai nepieciešamo dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu vai tā atteikumu un atbalsta pieprasītājam paziņo par to rakstiski, kā arī norāda lēmuma pārsūdzēšanas un apstrīdēšanas kārtību.
VSAA atbalstu sāk izmaksāt nākamajā mēnesī pēc lēmuma pieņemšanas, bet ne vēlāk. Savukārt, ja atkārtotā pārbaude netiek veikta ārsta izziņā norādītajā datumā, atbalsta izmaksa tiek atjaunota tikai pēc ārsta izziņas saņemšanas. Atbalsta piešķiršanas kārtība noteikta Noteikumos par valsts atbalsta programmu ar celiakiju slimiem bērniem, kuriem nav noteikta invaliditāte. Tie izdoti saskaņā ar Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu likumu un stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.
Atgādinām, ka problēma kļuva aktuāla pagājušā gada 1.janvārī, jo stājās spēkā jauni Ministru kabineta noteikumi par invaliditātes ekspertīzes kārtību Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā. Tie nosaka, ka galvenais nosacījums invaliditātes noteikšanai ir nevis diagnoze “celiakija”, bet gan tās izraisītie funkcionālie traucējumi. Tāpēc to invaliditāte netiek noteikta visos celiakijas gadījumos un vecākiem, kuru bērniem tā nav noteikta, rodas materiālas problēmas nodrošināt slimos bērnus ar speciāliem bezglutēna pārtikas produktiem, jo piemēram, maizes kukulītis maksā 2,54 latus; 0,5 kg miltu – 2 latus un tā tālāk.
Celiakija ir iedzimta gremošanas sistēmas saslimšana, kurai raksturīga graudu olbaltumvielu nepanesība. Tās rezultātā cilvēks novājē (bērns atpaliek attīstībā) neatkarīgi no apēstās pārtikas daudzuma. Turklāt vienīgā ārstēšanas metode paredz no slimnieku uztura pilnīgi izslēgt tādus glutēnu saturošos pārtikas produktus kā maizi, putras, makaronus un citus produktus, kuru sastāvā ir graudaugi (kvieši, mieži, rudzi, auzas), iesakot pēc iespējas lietot speciālo bezglutēna pārtiku – produktus, kuru sastāvā ir kartupeļu, rīsu, pākšaugu un citu milti.
LATVIJAS REPUBLIKAS LABKLĀJĪBAS MINISTRIJAS KOMUNIKĀCIJAS DEPARTAMENTS
