Pēc labi ieturētas maltītes sajūtas vēdera apvidū mēdz būt patīkamas vai, gluži otrādi, liekas, ka pakrūtē plosās ugunsgrēks un vēderā braukā ceļa rullis. Ja piemeklējis pirmais variants, viss kārtībā, ja otrais – kuņģis sauc pēc palīdzības.
Jāārstē zobi
Gastroenterologs Jurijs Seļezņovs uzsver, ka kuņģis nav maiss vai kanalizācijas rezervuārs, kur barība iekrīt un virzās prom. «Tas ir muskuļa orgāns, kurā tiek sasmalcināta barība. Ir reizes, kad vēderā var sajust burkšķēšanu vai tiek novērota vēdera asimetrija, kas bieži vien cilvēkus baida. Tas nav nekas slikts – kuņģis strādā. Sagremotā barība tiek apstrādāta ar kuņģa sulu un tiek sašķeltas olbaltumvielas. Trīs četrās stundās, kamēr notiek gremošanas process, gaļas gabals ir izšķīdināts tā, ka no tā vairs nekas nav palicis pāri,» skaidro J.Seļezņovs. Gremošana sākas jau mutes dobumā, tādēļ ir ļoti svarīgi, lai cilvēkam būtu veseli zobi. Ja tie ir slimi, caur bojājumiem asinīs iekļūst mikrobi, kas «noēd» imunitāti, un cilvēks biežāk slimo, arī ar kuņģa kaitēm, uzsver ārsts.
Kāpēc jāēd silts ēdiens?
Kuņģī temperatūra turas 38 grādu robežās. Ja ēdiens tiek uzņemts auksts vai pārlieku karsts, kuņģim tas jāsasilda vai jāatdzesē, kas prasa papildu darbu. Šādi kuņģim neapzināti tiek darīts pāri. «Ir ļoti svarīgi, kā mēs ēdam, un katram iesaku to pavērtēt. Ēdienu nevajag rīt, bet košļāt to lēni un rūpīgi. Ideāli, ja katru kumosu varētu sakošļāt 18 reižu. Pirmkārt, mazāk apēdīsim, otrkārt, siekalās ir amilāze, kas šķeļ ogļhidrātus, līdz ar to kuņģim būs mazāka slodze,» skaidro gastroenterologs.
Smaga barība
Klāt sēņu laiks, ko gastroenterologi dažkārt mēdz saukt par kuņģa lielāko ienaidnieku. «Pēc smagas barības uzņemšanas, piemēram, pēc lielas sēņu porcijas notiesāšanas, spiež kuņģi. No smagas barības tajā paaugstinās tonuss, kas veicina sāpes un diskomfortu vēderā. Bieži vien tās ir sēnes, cīpslaina gaļa, zirņi, pupas, arī rupja barība – slikti sakošļāta maize, nepietiekami labi sasmalcināti augļi un dārzeņi –, tādēļ ļoti būtiski ir smago barību labi sakošļāt,» stāsta ārsts.
Kuņģim piemīt arī zināma aizsargfunkcija. Tajā izdalās sālsskābe, kas neitralizē mikrofloru, un, ja tas ir vesels, iespēja saslimt ar holeru, piemēram, peldoties ne īpaši tīrās ūdenskrātuvēs un norijot ūdeni, ir minimāla. Arī saindēšanās iespējas cilvēkiem ar veselu kuņģi ir mazākas.
«Tiem, kas ēd reti, bet daudz, kuņģa tilpums ir lielāks nekā tiem, kas ēd bieži, bet mazās devās. Ja kuņģi regulāri «trenē» un cilvēks pārēdas, tad tas var būt arī milzīgs. Normāla kuņģa tilpums ir no viena līdz diviem trim litriem,» piebilst J.Seļezņovs.
Helikobaktērija un čūlas
Nereti cilvēki dakterim sūdzas par sāpēm pakrūtē, ko, viņuprāt, varētu būt izraisījusi kuņģa čūla. Kaut arī pacients stāsta par plosošām sāpēm vēdera augšdaļā, tomēr diagnostika to neuzrāda. «Kuņģa čūla ir vairāku faktoru kombinācija. To var izraisīt ģenētiska nosliece, bet visbiežāk tā saistīta ar helikobaktērijas infekciju,» norāda ārsts.
Apmēram divas trešdaļas planētas iedzīvotāju ir inficēti ar helikobaktēriju. Tā cieši piestiprinājusies pie kuņģa gļotādas un zināmu laiku organismā paliek nepamanīta. Baktērija organismā iekļūst caur muti – ar nemazgātiem augļiem, ūdeni, slikti izceptu gaļu, netīrām rokām, skūpstoties. Tā kairina un saēd kuņģa gļotādu, kā rezultātā pamazām tiek traucētas tās funkcijas, izraisot sāpes. Pati baktērija reti kad veido čūlu, bet zināmos apstākļos var veicināt to, piemēram, ja lieto sāpju remdinošus medikamentus. To iznīcina ar antibiotiku kursu.
«Kuņģī sastopami arī citi čūlu veidi, kā stresa un medikamentozās čūlas. Tās var eksistēt bez sāpēm un īpašiem simptomiem. Taču obligāti jāatceras – ja parādās piķa melna vēdera izeja, tas var liecināt par kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas asiņošanu, un noteikti jāvēršas pie ārsta vai jāsauc ātrā palīdzība,» uzsver gastroenterologs.
Pamatā studentiem
un biznesmeņiem
Kuņģa kaites mēdz saasināties pavasara un rudens mēnešos, un nereti ārsts pacientam pavēsta, ka pie vainas ir atviļņa slimība. «Es to dēvēju par studentu un biznesmeņu slimību. Kad ir sesiju, eksāmenu laiks un liels stress, smadzenēs esošais kairinājuma perēklis veicina žults ieplūšanu kuņģī, kas savukārt pastiprina sālsskābes izdalīšanos, izraisot sāpes pakrūtē, rūgtas vai skābas atraugas. Pacientam tiek izrakstīti medikamenti, kas samazina kuņģī sālsskābes saturu, ierobežo tajā žulti, kā arī stimulē kuņģa motoriku vienā virzienā, lai gāzes nenāktu atpakaļ. «Kaite var pāriet arī pati no sevis, ja pacientam ir miers un atpūta.»
Palīdz cīņā ar lieko svaru
Pēdējā laikā populāra kļuvusi kuņģa samazināšana, kas tiek izmantota cīņā ar lieko svaru. J.Seļezņovs gan neiesaka tik ļoti nodarīt kuņģim pāri, jo tas pilda daudz labu funkciju. «Tad jau labāk otra metode – ar endoskopu kuņģī tiek ievadīts balons, ko uz zināmu laiku piepilda ar gaisu. Cilvēkam ir sajūta, ka kuņģis ir pilns, un nav vēlmes tik daudz ēst. Kad kūre galā, svars ir nokrities un balonu ņem ārā. Ja ir palielināts svars, jāpārbauda, vai nav nosliece uz cukura diabētu. Jābūt arī lielam gribasspēkam mainīt dzīvesveidu. Jāatceras, ka pēc 30 gadiem visiem cilvēkiem vielmaiņa katru gadu krītas par vienu procentu, tāpēc vairāk jāskatās, ko ēst,» atgādina ārsts.
