Vienkāršības labad asinsspiedienu un asinscirkulāciju jeb asinsriti lielā mērā var salīdzināt ar ūdensvadu.
Vienkāršības labad asinsspiedienu un asinscirkulāciju jeb asinsriti lielā mērā var salīdzināt ar ūdensvadu. Bet atšķirībā no ūdensvada sistēmas, kas mūs apgādā tikai ar ūdeni, asinsrites sistēma, arī asinsvadi, mūs apgādā ar dažādām organismam vajadzīgām vielām. Un tādēļ šai sistēmai ir jādarbojas nevainojami.
To gandrīz katrs kādreiz ir izjutis, kas notiek, ja ūdensvada caurule plīst (viss – dzīvoklis vai iela – pārplūst) vai lēnām aizsērē (tad ūdens tek aizvien lēnāk un lēnāk). Lai šī sistēma darbotos, pirmkārt, ir vajadzīgs normāls spiediens. Ja tā nav (tāpat kā ūdensvadā), kustība nenotiek. Ja spiediens ir par lielu, var notikt avārija. Otrkārt, bez spiediena ir vajadzīgi labi ūdensvadi, vai cilvēkam – asinsvadi. Tiem ir jābūt ar labām sieniņām. ūdens parasti tek pa metāla caurulēm, bet asinsvadi ir elastīgi. Šai asinsvadu sistēmai jābūt veselai, gludai no iekšpuses. Tā nedrīkst aizsērēt.
Kāds ir normāls asinsspiediens?
Ideālā norma, ko parasti min medicīniskajā literatūrā, ir 120/80, tas nozīmē, ka augšējais jeb sistoliskais spiediens ir 120 mm, bet apakšējais jeb diastoliskais – 80 mm. Tomēr arī robežās no
90 līdz 140 augšējais spiediens vēl uzskatāms par normālu,- atkarībā no organisma īpatnībām (piemēram, no trenētības), vecuma un citiem faktoriem. Ilgstoši smaga fiziska darba vai sportošanas rezultātā augšējais spiediens samazinās, pat 90 līdz 100 mm,
tomēr tas skaitīsies normāls.
Visos žurnālos un grāmatās par augstu uzskata asinsspiedienu, ja pieaugušam cilvēkam tas pārsniedz 140/90 mm. Jāsaka, ka tas tomēr ir ļoti aptuvens skaitlis. Līdzīgi, kā jūs zināt, ka normāla temperatūra ir 36,6, bet jums ir 36,8 vai 37,0. Vai 37 ir paaugstināta temperatūra vai nav? Stingri ņemot, daudzos gadījumos – nav paaugstināta, kaut gan termometrā jau ir sarkanā svītriņa. Tāpat arī 140/90,- tā ir tā sarkanā svītriņa, bet tas nenozīmē, ka visiem pacientiem visos vecumos 140/90 ir viennozīmīgi augsts asinsspiediens.
Ja divdesmitgadīgam jauneklim vai meitenei asinsspiediens ir 140/90, es teiktu,- būsim uzmanīgi, tas ir par augstu! Šis cilvēks ir jāpārbauda. Bet, ja asinsspiediens 140/90 ir 75 gadu vecumā, un cilvēks citādi ir pilnīgi vesels, es teiktu – nekas, gluži labi, vienīgi atsevišķos gadījumos varbūt drusku jāuzmanās.
Kādēļ jauniešu gadījumā šāds spiediens varētu būt riskants, bet vecļaudīm – nekas? Pirmajā gadījumā ir pamats satraukumam tāpēc, ka asinsspiediens var paaugstināties vēl vairāk, un citus jauniešus var apdraudēt sekas. Otrajā gadījumā,- ja mēs centīsimies lielā vecumā ļoti samazināt asinsspiedienu, tad pasliktināsies asinsapgāde smadzenēm, un var iestāties asinsrites traucējumi. Tādēļ šajā gadījumā asinsspiedienam ir jābūt tieši tādam, kā tam ir jābūt: optimālam – ne par augstu, ne par zemu. Tādas drošas, ikvienam noderīgas normāla asinsspiediena formulas pasaulē nav. Bet, ja jūs tomēr neiekļaujaties pieņemtajos “rāmjos”, ir vajadzīga ārsta kontrole. Daži ārsti jums pateiks, ka atsevišķos gadījumos augšējais asinsspiediens var būt arī 170 .
žurnāls “Mans īpašums”
