VAS “Latvijas valsts ceļi” Vidzemes reģiona Alūksnes rajona nodaļas vadītājs Māris Salmiņš informē, ka latvāņu audzes ir divu ceļu malās. Aprēķināts, ka vajadzēs appļaut 0,9 hektārus latvāņu.
VAS “Latvijas valsts ceļi” Vidzemes reģiona Alūksnes rajona nodaļas vadītājs Māris Salmiņš informē, ka latvāņu audzes ir divu ceļu malās. Aprēķināts, ka vajadzēs appļaut 0,9 hektārus latvāņu.
“Ceļa Kolberģis – Ponkuļi malās 0,3 hektāru platībā pirms Lāsberģa, tas ir, apmēram 300 metrus garā posmā abās ceļa pusēs aug latvāņi. Arī ceļa Alūksne – Zaiceva 600 metrus garā posmā starp Malienu un Mālupi tā audzes būtu jālikvidē. Daudz latvāņu ir Alsviķos, kā arī ceļa Alsviķi – Strautiņi malās, bet tie ir pašvaldības ceļi. Pie ceļa Alsviķi – Rezaka tos nopļausim, bet tur to ir maz. Privātīpašumos nevaram rīkoties, tāpēc arī saimniekiem vajadzētu apkarot latvāņu izplatību,” skaidro M.Salmiņš.
Viņš rēķina, ka uzņēmumam šiem darbiem vajadzētu vismaz 300 latu. Paredzēts, ka nākamgad piešķirs līdzekļus latvāņu pļaušanai. Darbu sāks pēc Jāņiem, kad augi ziedēs. Šis laiks pēc zinātnieku teiktā ir piemērotākais pļaušanai, lai gan šajā laikā tie ir arī bīstami cilvēkiem. M.Salmiņš pieļauj, ka latvāņu iznīcināšanai būs vajadzīgs krūmgriezis, jo apmēram divus metrus garā auga kāti ir cieti. Turklāt pļaut vajadzēs vismaz divas reizes. Viņš vienojies ar zemes īpašnieku, ka appļaus latvāņus tam piederošajā teritorijā pie Kolberģa – Ponkuļu ceļa. Uzņēmuma ziņā ir autoceļu nodalījuma josla, tāpēc lauksaimnieki tiek aicināti vērsties Ceļu uzturēšanas pārvaldes rajona nodaļā un pieteikties palīdzēt latvāņu apkarošanā.
“Latvijas valsts ceļu” valdes priekšsēdētāja vietnieks Aldis Lācis prognozē, ka ceļmalās latvāņus varētu “apspiest” desmit gadu laikā. Alūksnes rajonā latvāņu nav tik daudz kā Madonas, Cēsu un Aizkraukles rajonā. Tomēr vajadzētu ņemt vērā, ka tieši ceļmalas ir vietas, kur savulaik par perspektīvu atzītā lopbarības kultūra izplatās īpaši strauji. Latvāņi kļuvuši par savvaļas nezāli, kas ir ļoti bīstama cilvēkiem, jo rada ādas apdegumus.
