“Gaisā augsta bērza ziedputekšņu koncentrācija,” mierīga sievietes balss sāk stāstīt automātiskajā atbildētājā, un dažās minūtēs var uzzināt, ka alkšņu ziedputekšņi šodien ir vidējā koncentrācijā, kārkli un papeles arī, bet ar tendenci samazināties. Toties parādījušies oša un ozola ziedputekšņi. Ja ir interese un patikšana, to visu var noklausīties arī krievu valodā.
Ja ir alerģija pret ziedputekšņiem, turklāt analīzes apstiprinājušas, kuriem tieši, medikamentus vislabāk sākt lietot, pirms radušies simptomi un īsi pirms “savējā” perioda, ieteic “Gaiļezera” alergoloģe pulmonoloģe Antra Beķere.
Regularitāte rada aizdomas
Reizēm cilvēki domā, ka ir saaukstējušies: zied ievas, auksts, atkal pavasara iesnas klāt. Ja tas atkārtojas regulāri katru gadu apmēram vienā noteiktā laikā, visticamāk tā ir ziedputekšņu alerģija. Veselības problēmas atkārtojas katru gadu, parasti vienā un tajā pašā mēnesī. Simptomi – šķaudīšana, acu niezēšana un asarošana, pilošs vai aizlikts deguns, klepus, elpas trūkums – var būt dažu nedēļu garumā, bet var arī turpināties visu vasaru, pat līdz septembrim.
Bieži vien papeli uzskata par bīstamāko alergēnu, tomēr tā tas nav, apgalvo alergoloģe. Papeles pūkas pārnes citu koku un graudzāļu ziedputekšņus. Maijā zied vīksna, kastanis, priede. Nākamais alergēnu ziņā riskantais periods ir vasara, kad zied graudzāles: timotiņš, kamolzāle, auzene, skarene, graudi. Ziedēšana sākas ap Jāņiem un ilgst līdz augusta vidum. Augustā, septembrī uzzied balanda, vērmele, ceļteka, skābenes, vībotne.
Glābšanās paša ziņā
Medikamentu izvēli labāk saskaņot ar ārstu. Ja problēma kārtējo gadu ir pārsteigusi nesagatavotu, jāiet uz aptieku un jāprasa jaunākās paaudzes antihistamīna līdzekļi, kurus pārdod arī bez receptes. Ja ar iepriekšminētiem līdzekļiem iesnas neizdodas kontrolēt vai simptomi bijuši ļoti smagi, var izmantot lokālos jeb topiskos kortikosteroīdus. Tie palīdz novērst deguna gļotādas pietūkumu un izdalījumus, bet turpmākais kontakts ar alergēnu vairs nav ar tik izteiktu reakciju. Šīs zāles gļotādu nomierina, nevis bojā, kā tas nereti notiek, ilgstoši lietojot bezrecepšu asinsvadus sašaurinošos deguna pilienus. Bērniem zāles noteikti vajadzētu izvēlēties ar ārsta palīdzību, jo ir vecuma ierobežojumi medikamentu lietošanai.
Ja ir pavisam grūti sadzīvot ar alerģiju, ir pieejama alergēnspecifiskā imūnterapija, kas palīdz mainīt slimības gaitu – aizkavē un novērš slimības progresēšanu, mazina simptomus. Metodes pamatā ir noteiktā alergēna injekcijas, kāpinot alergēna koncentrāciju. Terapijas kurss ilgst trīs četrus gadus.
Zināt un plānot
Alerģiskās iesnas pastiprinās, izejot laukā no telpām, turklāt ziedputekšņu koncentrācija gaisā ir augstāka no rīta līdz pulksten desmitiem. Tāpēc rīta skrējienu “savējo” ziedēšanas laikā labāk pārvērst vakara skrējienā. Koncentrācija ir lielāka arī sausā laikā, nevis mitrā vai, piemēram, pēc lietus. Lai ziedēšanas laikā pasaudzētu deguna gļotādu, ieteicams to mitrināt, izmantojot aptiekās nopērkamos jūras sālsūdens aerosolus. Mazs mierinājums ir secinājums, ka aukstajās dienās ziedputekšņu koncentrācija ir zemāka. Toties pagarinās ziedēšanas periods.
