Alūksnes novada pašvaldībā atsākušās diskusijas par pārvaldes modeļiem. Kaut gan kopš pēdējām veiktajām izmaiņām pagājis tikai pusotrs gads, līdzšinējā sistēmā tiek saskatītas nepilnības, kuru atrisināšanu saista ar jauna modeļa ieviešanu.
Iespējamie varianti tika apspriesti šonedēļ teritoriālās komitejas sēdē. Komitejas priekšsēdētājs Jānis Nīkrencis skaidroja, ka tie ir jau iepriekš apspriestie modeļi. Pirmais paredz saglabāt līdzšinējo sistēmu, kad viens pārvalžu vadītājs atbild par divān līdz trijām pagastu pārvaldēm. Otrs saistīts ar atgriešanos pie sākotnējā modeļa, kad katrai pagasta pārvaldei bija savs vadītājs. Savukārt trešais vērsts uz vēl būtiskākām pārmaiņām nekā pirms pusotra gada veiktās – iecelt vienu vadītāju uz vēl vairāk pagastu pārvaldēm nekā līdz šim, bet viņa pakļautībā esošo pagastu centros izveidot pakalpojumu sniegšanas centrus.
Neredz jēgu sistēmas maiņai
Uzklausot pagastu pārvalžu vadītāju domas, viņi pauda vēlmi saglabāt līdzšinējo modeli vai arī atgriezties pie sākotnējā varianta. “Es uzskatu, ka pašreizējais modelis darbojas un ir efektīvs. Es neredzu ieguvumus no tā, ka mēs būsim tajā trešajā modelī kā virsvagari. Tādā gadījumā katram centram jau būs savs vadītājs. Pagastu pārvalžu vadītājiem vairs nebūs jēgas. Tā būs lieka štata vieta,” savās pārdomās dalījās Jaunlaicenes, Veclaicenes un Ziemera pagastu pārvalžu vadītāja Iveta Vārtukapteine. “Mēs esam iestrādājušies, un viss darbojas,” viņai pievienojās Annas, Jaunannas un Kalncempju pagastu pārvalžu vadītāja Vēsma Čugunova. “Vispirms būtu jāizsver, vai no tām reformām būs kādi ieguvumi. Ja mēs runājam par finansēm, par budžetu, tad ko mēs no tā iegūsim un ko zaudēsim. Ja tā ir tikai reforma reformas pēc, tad tam nav jēgas.”
Deputāts Laimonis Sīpols atgādināja, ka, atšķirībā no situācijas pirms pusotra gada, tagad cilvēkiem ir iespēja salīdzināt, kā bija agrāk un kā ir tagad. “Paanalizējam, kā tad ir gājis vienā un otrā pusē. Pieredze mums ir bijusi. Vajadzētu aizbraukt uz pārvaldi un izrunāties ar cilvēkiem, ko tad viņi par to domā,” viņš rosināja. Par pašreizējās sistēmas trūkumu L.Sīpols uzskata piederības sajūtas trūkumu, cilvēkam ienākot pagasta pārvaldes ēkā. “Šobrīd ir mazliet greizi salaists kaut kas,” saka deputāts. Arī deputāts Andis Zariņš norādīja uz saiknes nepieciešamību starp pašvaldību un iedzīvotājiem. Vēl svarīgāk viņam šķiet, lai pārvalžu vadītāji savos pagastos justos kā saimnieki. Par piemēru viņš minēja gada beigas, kad, paliekot pāri līdzekļiem, tiek iegādāti nepārdomāti pirkumi tikai tāpēc, ka vadītājs zina – nākamajā gadā viņam šo līdzekļu vairs nebūs.
Aicina definēt problēmas
Tiesa, kā aizrādīja pašvaldības jurists Arturs Upīts, par pakalpojumu sniegšanas centru izveidi nevar būt ne runas, jo to aizliedz likums – pastāv iespēja tikai atjaunot katrā pagasta pārvaldē savu vadītāju. Tāpat viņš mudināja pārdomāt, vai nepilnības ir pašā sistēmā vai tomēr cilvēkos. “Ja šī cilvēciskā faktora dēļ kaut kas nestrādā, kāpēc mainīt visu sistēmu?” jautāja jurists. “Sistēma, kas tika izveidota, tagad tikai sāk normāli darboties. Kad sāks darboties tā sistēma, ko jūs taisāties tagad veidot? Varbūt tikai nākamā sasaukuma laikā, kas varbūt atkal gribēs kaut ko mainīt.” Līdzīgās domās ir pašvaldības kancelejas vadītāja Viktorija Avota. “Visu izšķir tas, kas ieņem amatu. Tas ir cilvēciskais faktors un personālijas, jo – kāpēc tad vienā vietā strādā un otrā nestrādā? Vainīga nav sistēma,” viņa uzsvēra.
Deputāti tika mudināti drīzāk definēt problēmas, kas viņus neapmierina pašreizējā sistēmā, lai pilnveidotu to, nevis uzreiz sāktu veidot kaut ko no jauna. Šādu nostāju atbalstīja arī J.Nīkrencis. Viņš aicināja iesniegt priekšlikumus, kādi trūkumi tiek saskatīti esošajā pārvaldes modelī un kādus uzlabojumus būtu nepieciešams veikt, nemainot pašu sistēmu.
