“Gribēju ar jums parunāties par Tomasu,” Lācītis iesāk.
82.
“Gribēju ar jums parunāties par Tomasu,” Lācītis iesāk. “Neesmu viņu kā tēvs audzinājis, un tā ir mana vaina. Jaunībā mēs daudzi pieļaujam kļūdas, ko pēc tam nožēlojam. Tomasa māte agri saslima ar šizofrēniju. Slimnīcas, visādas viņas dīvainības. Es to nevarēju izturēt.”
Direktors kādu brīdi pauzē. Toms par māti man stāsta izvairīgi, un zinu tikai to, ka viņa ir slima un atrodas kādā pansionātā.
“Toms auga pie Izoldes māsas, kamēr viņa varēja tikt ar zēnu galā, pēc tam puiku audzināja pasaule. Laikam mana nepatika pret Izoldi radīja kaut ko negatīvu manā attieksmē arī pret Tomasu. Finansēju gan viņa mācību laiku, mūzikas skolu, taču ne tādā mērā, lai teiktu, ka viņu uzturēju. Redzu, ka direktoram šī saruna nav viegla. Pirkstos ripinādams pildspalvu un tāpat vien paņēmis šo to no galda, un licis atkal atpakaļ, viņš nervozē. Es klusēju, jo man taču nav uzdots neviens jautājums.
“Tagad es atradu šo iespēju pieņemt viņu darbā un arī ar to neiet gludi, kā domāju. Toms ne velna šādam darbam neder, ne nu sētnieks, ne kurinātājs. Darba saturā visu šo mēnešu laikā nav iedziļinājies, “ķap -ļap,” kā pa virsu vien visu dara. Ja nu esat ar viņu savu dzīvi saistījusi, gribēju jums to pateikt. Varbūt varat ar viņu parunāt? Ja grib te strādāt, ir jāapsviežas, jo darāmā ir daudz.”
Beidzot viņš man uzdod jautājumu: “Vai jūs, Tālīt, domājat, ka attiecības ar manu dēlu jums būs ilglaicīgas vai tikai tā? Es arī to gribētu zināt.”
Saminstinos no tik konkrēta jautājuma. “Ja es tā nebūtu domājusi, tad…” es neprotu teikumu pēkšņi nobeigt.
“Man, kā Tomasa tēvam, būtu jānovēl, lai jūs dzīvojat kopā ilgi un laimīgi, tomēr es par to neesmu pārliecināts. Jums būs ar viņu daudz sarežģījumu… Es protams negribētu, lai tā notiek.”
Saruna ir beigusies, ceļos un eju. Direktors mani pavada līdz durvīm un viegli uzsit pa plecu, kā veiksmi vēlot.
Bet man šodien liktenis lēmis vēl vienu pārbaudījumu: kad pēc stundām abas ar Karīnu pārbraucam mājās, mūs Saulstūru pagalmā gaida Augusta mašīna. Neko labu no šādas vizītes neparedzu.
