15.nodaļa Aizgājušie gadi nav cieši Vālodžu ģimeni vienojuši. Mēs tomēr esam katrs par sevi.
57.
15.nodaļa
Aizgājušie gadi nav cieši Vālodžu ģimeni vienojuši. Mēs tomēr esam katrs par sevi. Tālis ir nonācis pilnīgā atkarībā no sava plaukstošā biznesa. Viņa darba karuselis griežas arvien ātrāk un ātrāk. Vai trakajā skrējienā nevar zaudēt līdzsvaru? Savā īpašumā jau ir pārņemti triju pagastu agrākie Patērētāju biedrības veikali. Divos kaimiņu rajonos celsies degvielas uzpildes stacijas ar veikaliem. Redzu viņu tikai skrējienā, no kura laikam nevar apstāties. Šovasar Tāļa pavadonis ir dēls, nu jau 12.klases skolēns, kurš pie tēva strādā, un droši vien biznesa vīruss pielips arī Ralfam. Viņš ir tik pareizs, labi mācās, izpalīdzīgs mājās, pieklājīgs un stalts. Tomēr kāda intuīcija man liek arvien biežāk aizdomāties par dēla nākotni. Vai tiešām veiksme vienmēr būs viņam līdzās? Par profesijas izvēli vēl nekas nav zināms. Mani uztrauc arī tas, ka neesmu manījusi dēlā kādu interesi par meitenēm. It kā viņu nemaz nebūtu ne klasē, ne sadzīvē. Ierunājos par to ar Tāli. Viņš ir neizpratnē par manu aizdomu cēloni…
“Nāks laiks, nāks padoms! Labi, ka nav otrādi.” Tomēr pēc viņa tālākās izturēšanās noprotu, ka esmu ar savām aizdomām, ka Ralfs varētu būt seksuāli citādi orientēts, nekā vīrietim pienākas, radījusi bažas arī Tālī. Nolemjam uz dēla septiņpadsmito dzimšanas dienu sarīkot jauniešu ballīti, visdrīzāk kādā somu pirtī. Visdīvainākais, ka šo ierosinājumu dēls uzņem bez sajūsmas. Viņš nav arī ballīšu apmeklētājs. Līdz šim mēs par to nebijām uztraukušies.
“Kāpēc man uz savu jubileju jādara tas, kas man nemaz nepatīk?” Ralfs ir neizpratnē.
“Kā tu gribētu šo dienu atzīmēt?” izvaicāju. “Ko aicināt?”
“Vecvecākus, Ritu, Egilu, Astru, Gitu, ko tad vēl? Mani klasesbiedri nav man nemaz tādi draugi, lai tā čupotos lielā barā.”
“Tad tev ar steigu jālabojas un savu draugu pulciņš jāvairo. Vai tad tev neviena meitene nepatīk? Varbūt patīk visas vienādi labi?” tincinu.
“Zini, mammu, meitenes mani pagaidām nesatrauc. Es pats brīnos. Puikas klasē bieži par meitenēm jūsmo, bet man ne silts, ne auksts. Man viņas visas vienādas kā māsas.”
Uz laiku mēs par šo tematu nerunājam, un mana sirds paliek satraukta. Labi noaudzis, skaists zēns, un nu tādas runas!
