Bubinātāja tur vairs nav. Laikam iegājis ārsta kabinetā. Cītīgā lasītāja skatās savā lasāmajā kā kāds sastindzis tēls, man liekas, lasītāja nepāršķir žurnālam lapas.
Bubinātāja tur vairs nav. Laikam iegājis ārsta kabinetā. Cītīgā lasītāja skatās savā lasāmajā kā kāds sastindzis tēls, man liekas, lasītāja nepāršķir žurnālam lapas. Cenšos sakārtot savas domas: par ko sūdzēties, ko stāstīt, bet tad jau redzēs, kādus jautājumus man uzdos psihiatrs. Nākošā ārsta kabinetā ieiet “lasošā dīva” – kā es viņu nosaucu. Abi vīrieši klusu sarunājas par ikdienišķām lietām – slikto siena laiku, sēņošanu, laikam jau agrāk pazīstami. Tirgus cenām tiek pievērsta īpaša uzmanība. Tā laikam ir viņu vide.
Kad pienāk mana kārta un atsēžos psihiatra kabineta krēslā, pamanu, ka ārsts izskatās tik noguris. Cik te šodien pirms manis sēdējuši? Vai bijis viegli uzklausīt tās daudzās sūdzības, kas te atnestas? Daudzi taču te cer atstāt savas smagās dvēseles nastas. Uz galda prāva slimnieku kartiņu kaudzīte un baltā kundzīte – māsiņa – ienes vēl dažas: “Šodien tas, dakter, būtu tā kā viss.” Kad kabineta durvis atkal ir ciet, laikam jāsāk saruna. Redzu, ka dakteris Lapiņš paņem virspusē esošo kartiņu. Tā ir mana. “Vālodze – laikam rets uzvārds, tāds putns te vēl nav bijis. Ko tad vālodzes, tādu lietainu laiku piekliegušas, nu dara? Kas jūs šurp atvedis? Respektīvi, par ko runāsim? Kartiņa jauna un tukša.”
“Oficiāli pie psihiatriem neesmu griezusies, taču liekas, ka viss atkal sākas.” Pastāstu par savu depresiju.
Lapiņš izprašņā sīkāk, ko lietojusi, tad par to, kas notiek ģimenē. Kad atturīgi pavēstu, ka vīrs ir ārstējies no alkoholisma, dakteris pavērš savas plaukstas uz augšu un bezpalīdzīgi noplāta rokas: “Tas izsaka visu jūsu stāvokli. Un slimība, ar ko sirgst jūsu ģimene, nav vienkārša kaite. Cik tādus gadījumus nācies uzklausīt un atbilde ir viena. Ja depresija, tad tā jāārstē sākot ar ģimenes dzīves nokārtošanu, vīra izglītošanu, un tas ir liels darbs. Galvenokārt var līdzēt psihoterapeits, seksopatologs jeb mīlas ārsts. Te vajadzīga jūsu sievietes gudrība, izdoma un fantāzija. Vīru pazīstat, zināt arī viņa vājās vietas. Depresijas izpausmēm pagaidām uzrakstīšu vieglas zālītes. Tālākajam – laiks un neatlaidība. Sāciet jau šodien plānot visu citādāk nekā parasti.”
Ārsts man iedod telefona numurus un adreses, kur vērsties, nosakot, ka ne visu var ārstēt ar zālēm. Ģimenēs ārstētie alkohola atkarīgie reizēm esot grūtāk paciešami nekā dzērāji.
Tā jau es domāju, ka uzreiz un ar zālēm nekas nav panākams. Varbūt mēs abi esam seksuāli maz izglītoti? Es vēl palasu dažādus modernus sieviešu žurnālus par šo tēmu, kamēr Tāli redzu lasām tikai avīzes un biznesa literatūru. Ieeju grāmatnīcā. Jā! Arī te plauktā atrodu brīvi pieejamu literatūru: “Dārgais, esmu klāt” un “Laulības dzīves erotizācija.” Es jau izlasīšu, bet ar to vien būs par maz. Kā saka, jāārstē arī partneris. Man jābūt neatvairāmai, efektīgai un jāspēlē gudri un tūlīt. Nost ar pelēcību un pieticību! Tas nemaz man nav raksturīgi un pat nepiestāv. Ilgi neesmu bijusi ne veikalā, ne frizētavā. Top moderna griezuma frizūra, nopērku efektīgu jaunu kleitu.
Mani plāni sniedzas vēl tālāk. Jūtos brīva un neatkarīga. Pasūtu viesnīcā divvietīgu numuru. No līdzi paņemtās naudas vēl paliek pāri vakariņām restorānā. Pēdējais autobuss uz mūsu miestu ir projām un nākošais būs rītā. No viesnīcas piezvanu Tālim.
