Kad ārā salst un puteņo, ir labi atrasties siltās telpās un vērties dejojošās uguns liesmās. Katrā mājā kurina, cik spēj, taču daudzviet kā īlens no maisa izlien problēmas – bojātas apkures krāsnis un netīrīti dūmvadi. Lai tās risinātu, nevajadzētu gaidīt pavasari.
Netīrīts dūmvads var
aizdegties
Alūksnes SIA “Krāsnis un skursteņi” līdzīpašniekam Imantam Zvirgzdiņam karstākais darba periods ir no marta līdz novembrim. Rudens periodā ir pat grūti visur paspēt, jo daudzi vēlu attopas, ka sākusies apkures sezona. Tomēr arī tagad viņš nesūrojas, ka būtu jāsēž bez darba. “Ja pa krāsns durtiņām nāk dūmi, tad labāk uzreiz saukt meistaru, nevis gaidīt, līdz aizdegsies sodrēji krāsnī. Nesen Aucē nodega māja, jo pēc vairākkārtējas kuršanas malka krāsnī neaizdegās, bet tad pēkšņi viss jau bija liesmās. Tā notiek – nedeg, nedeg, bet tad aizdegas sodrēji un rauj liesmas iekšā skurstenī,” stāsta I.Zvirgzdiņš. Viņš atzīst, ka dūmvadus var tīrīt arī ziemā. Šobrīd pēc kolēģa Raita Zariņa ir liels pieprasījums. “Tagad skursteņus ir viegli tīrīt, jo jumti nav slideni. Sniegs ir pieblietēts jumtiem, tāpēc neslīd. Turklāt regulāri tiek kurināts, sodrēji skurstenī ir sausi un viegli tīrāmi. Turpretim vasarā lietainā laikā sodrējus nemaz nevar iztīrīt,” stāsta I.Zvirgzdiņš.
Kāpēc laikus netīra dūmvadus? Parasti šķiet, ka nekas jau nenotiks, bet nelaime nenāk brēkdama. I.Zvirgzdiņam pavasaros nākas pārmūrēt skursteņu galus, kas ir sabrukuši ziemā. Ķieģeļu spraugās uzkrājas ūdens, tas sasalst un izplešoties saārda skursteni. “Jau tagad piesakās tie, kuri pavasarī grib pārmūrēt skursteņus. Nereti vecās mājās tie ir jāpārmūrē pilnībā. Taču tas ir labākajā gadījumā, kad nav izcēlies ugunsgrēks,” secina mūrnieks.
Drošāk ir negaidīt pavasari
Tagad viņam ir darbs galvenokārt viena iemesla dēļ – nevelk krāsnis. “Ilgākā laika periodā krāsnis aizsērē, ja tām nav atstātas cukas sodrēju tīrīšanai. Tad nākas tās izveidot un iztīrīt krāsni, lai to varētu ekspluatēt bez bažām,” saka
I.Zvirgzdiņš. Katrs, protams, gribētu sagaidīt pavasari, jo tagad jākurina ir katru dienu. Taču drošāk ir saukt meistaru nekavējoties. Tāda situācija bija Veclaicenē, kur krāsns vairs nevilka. Apaļās metāla krāsns iekšpuse bija mūrēta no akmeņiem. Tie bija sadrupuši un jāpārmūrē. I.Zvirgzdiņš norāda, ka labākas un izturīgākas ir podiņu krāsnis. Tās var viegli atjaunot, saliekot jaunus “oderes” ķieģeļus. Turklāt podiņu krāsnij ir labāka siltuma atdeve nekā ķieģeļu krāsnij. Mūrnieks atzīst, ka vasaras periodā bija jāmūrē daudzas jaunas krāsnis, kurām tika izmantoti podiņi. Podiņi ir nedaudz dārgāki, taču ir vērts tos iegādāties. “Man ir vairāki zeļļi, ar kuriem kopā strādāju, mācot viņiem amatu. Vairākiem darbs ātrāk veicas. Kad pats vēl mācījos, vispirms uzmūrēju krāsni sev, lai pārliecinātos, ka tā būs laba. Tagad man ir Amatniecības kameras Meistara diploms,” norāda I.Zvirgzdiņš.
Centrālapkures vietā mūrē krāsnis
SIA “Krāsnis un skursteņi” krīzi maz izjūt, jo darba apjoms ir samazinājies galvenokārt pašvaldības iestādēs – slēgtas vairākas skolas, kultūras iestādēs izvēlas centrālo apkuri… Savukārt iedzīvotāji aicina mūrēt krāsnis savulaik nokalpojušās centrālapkures vietā kolhoza gados celtajās mājās. “Tolaik centrālajai apkurei izmantoja akmeņogles, kas sadegot dod daudz lielāku temperatūru nekā malka. Šī sistēma nav paredzēta kurināšanai ar malku, ko vajag 40 – 50 sterus ziemai. Tas ir ļoti daudz,” uzsver mūrnieks. Varētu ierīkot mūsdienīgu centrālapkuri, kas ir ekonomiskāka. Taču tas būtu ļoti dārgi, tāpēc izvēlas mūrēt krāsnis. I.Zvirgzdiņš salīdzina, ka malkas krāsni izkurina reizi 24 stundās, bet centrālapkure ir visu laiku jāuzmana, uzturot degšanu. Turklāt vēlme taupīt malku centrālajai apkurei rada ugunsgrēka draudus. “Malku taupot, tā tiek sutināta, nevis deg ar liesmu. Kurtuvē liek zaļu malku kopā ar sausu un aiztaisa durtiņas, lai ilgāk deg. Tā veidojas dūmgāzes un darva. Ja ķieģeļu skursteņa temperatūra nav 100 grādi, tad to var pat pilnīgi aiztaisīt ciet ar darvu tā, ka grūti dabūt vaļā. Tā nereti notiek Līvānu tipa mājās,” skaidro I.Zvirgzdiņš. Viņš ievērojis, ka intensīvāk kurina, ja ārā ir mīnus 15 – 20 grādi. Taču siltākā laikā kurtuvē liek tikai nedaudz malkas, kas lēnām gruzd. Tas ir iemesls skursteņa aizķepēšanai ar darvu. “Ķieģeļu skursteņa galā sacietējušo darvu nevar dedzināt, citādi tas saplīsīs. Tad nākas kalt un lauzt vai mēģināt izmantot ķimikālijas. Šoziem tā rīkoties nācās divas reizes vienā mājā,” stāsta mūrnieks. Viņš uzsver, ka arī plastmasas pudeles, maisiņus un piena pakas nevajadzētu dedzināt, jo arī tā iespējams ātri aizdarvot skursteni.
Pēdējais jaunums –
kamīnkrāsns
I.Zvirgzdiņš secina, ka lielā mērā reklāmas ietekmē mainās krāšņu mode. Pirms kāda laika iecienītas bija “Jotul” krāsniņas. Pēc tam mūrēja kamīnus, bet tagad reti kurš tos vēlas savā mājā. “Kamīns ir jākurina nepārtraukti gluži tāpat kā centrālapkure. Instrukcijā gan ir rakstīts, ka var atkārtoti kurināt pēc 8 stundām, bet sīkiem burtiņiem lasāma piebilde – tādā gadījumā, ja mājai nav siltuma zudumu. Turklāt atklāta uguns telpā “apēd” skābekli. Ja nav iekārtota ventilācija, tad svaiga gaisa trūkums var būt iemesls saslimšanai,” komentē mūrnieks. Turpretim reizi diennaktī izkurināta krāsns siltumu atdod vienmērīgi, turklāt neizmanto skābekli. Tāpēc istabā ir labāks gaiss nekā telpā, kurā kuras kamīns. Krāsns ļauj arī ekonomēt malku.
I.Zvirgzdiņš sācis projektēt un mūrēt kamīnkrāsnis. Tām ir lielas durvis, kuras var gan atvērt, gan aizvērt un kurināt divējādi. Tiesa, katrā mājā ir cita situācija, tāpēc patiesībā projektēt nākas ik reizi, kad mājā nevēlas tādu pašu krāsni, kāda jau bijusi. “Daudz nosaka katra cilvēka rocība. Atkarībā no tās tiek mūrēta jauna krāsns vai arī restaurēta vecā. Pēdējā laikā diezgan bieži atsakās no malkas plīts, tomēr ir arī tādi, kuri vēlas to saglabāt. Viņi atzīst, ka uz dzīvas uguns gatavots ēdiens tomēr ir garšīgāks nekā uz gāzes vai elektriskās plīts,” salīdzina mūrnieks. Viņš atzīst, ka ir patīkami un interesanti censties atrast labāko risinājumu, kas apmierina pasūtītāju. Vienveidība apnīk.
