Alūksnes slimnīca Katastrofu medicīnas centram ir nosūtījusi informāciju par operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu un medicīniskā ekipējuma atjaunošanu turpmākajos gados.
Alūksnes slimnīca Katastrofu medicīnas centram ir nosūtījusi informāciju par operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu un medicīniskā ekipējuma atjaunošanu turpmākajos gados.
“Katastrofu medicīnas centrs visā Latvijā vāc datus par plānoto operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu un medicīniskā aprīkojuma vienību skaitu pa gadiem – no 2004. līdz 2010.gadam. Devām atskaiti par to, kādi operatīvie transportlīdzekļi un aprīkojums mums ir. Piemēram, šogad esam norakstījuši divas automašīnas un to vietā iegādājušies divas lietotas “Volkswagen” markas automašīnas. Nākamgad plānā paredzēts norakstīt divas automašīnas. Jaunākās mūsu rīcībā esošās automašīnas ir 2000. un 1998.izlaiduma gada. Ātrās palīdzības transporta lietošanas laiks ir pieci gadi, pēc tam to ir jāatjauno. Jauna automašīna ar aprīkojumu maksā apmēram 30 000 latu,” stāsta Alūksnes slimnīcas galvenā ārsta vietniece Maruta Kauliņa.
Alūksnes slimnīcā ir trīs ātrās palīdzības brigādes. Katastrofu medicīnas centram bija jāsniedz dati arī par to aprīkojumu. Centrs vēlējās zināt, kādu daļu līdzfinansējuma atjaunošanas darbā varētu segt slimnīcas un vietējās pašvaldības. Tika secināts, ka kopīgi gan Alūksnes slimnīca, gan rajona padome varētu piedalīties ar apmēram 10 procentu līdzfinansējumu gadā. “Pievienojām informāciju, kādu ieguldījumu slimnīcai devusi Alūksnes rajona padome, sākot no 2002.gada. Lielākais ieguldījums – 10 000 latu – bija 2002. gadā. Šogad – 4000 latu,” klāsta M.Kauliņa.
M.Kauliņa uzsver, ka ir grūti paredzēt, kāda būs tālākā Katastrofu medicīnas centra rīcība pēc šādas informācijas saņemšanas. “Domāju, ka centrs vāc datus, jo neatliekamajai palīdzībai no valsts budžeta ir iedalīts papildu finansējums. Katastrofu medicīnas centrs ir kā koordinators ātrās palīdzības tehnikas atjaunošanas jautājumā. Ir plānots veidot ātrās palīdzības papildu brigādes Liepnā un Apē ar dispečerpunktu, jo pie pacienta ir jānokļūst 15 minūšu laikā. Manuprāt, šo finansējumu vajadzētu dalīt centralizēti. Pērn bija doma, ka finansējumu vajadzētu piešķirt pēc ātrās palīdzības izsaukumu skaita. Tas nozīmē – ja izsaukumu nav vai ir maz, tad šādu palīdzību likvidē. Manuprāt, finansējuma sadale būs atkarīga no iedzīvotāju skaita konkrētajā teritorijā,” saka M.Kauliņa.
9.septembrī Rīgā ir paredzēta sapulce, kurā piedalīsies ātrās neatliekamās medicīniskās palīdzības šoferi no visas Latvijas, Veselības ministrijas un Latvijas Veselības aprūpes un sociālo darbinieku arodbiedrības pārstāvji. Savukārt septembrī Alūksnes ātrās palīdzības brigādes izies sertifikāciju.
