Vairāk nekā trīs gadu simtus zaļojošos E.Glika stādītos ozolus vakar apkopa arboristu jeb kokkopju apvienība “Labie koki”. No Rīgas atbraukušie kokkopji, lūkojoties uz valsts nozīmes dižkokiem un alūksniešu lepnumu, atzina, ka ozoli ir skaisti.
Visas dienas garumā kokkopji diženajiem ozoliem sakopa vainagu, izgriežot sausos, atmirušos, slimos, nolūzušos un citādi bojātos zarus. Arborists Edgars Neilands norādīja, ka viens ozols ir labākā stāvoklī, otrs – sliktākā. “Varenākais un lielākais ozols ir labākā stāvoklī. Tam gan ir atlūzuši divi zari. Var manīt, ka apmēram pirms 30 gadiem situācija mēģināta glābt, tos iebetonējot. Mēs šo plaisu nostiprināsim ar trosi,” stāsta E.Neilands un piebilst, ka otru koku novājinājušas piepes.
Zinātnieki uzskata, ka mūsu platuma grādos koki neaug vairāk par 600 gadiem, tāpēc var teikt, ka Alūksnes diženie ozoli ir sasnieguši pusmūžu no maksimuma. “300 gadi ir ļoti labs ozola mūžs,” secina E.Neilands.
Kokkopji Alūksnē viesojās pirmo reizi, bet noteikti ne pēdējo. Pilsētas ainavu arhitekta Agra Veismaņa vadībā kokkopji novērtējuši arī ozolus pie jaunās pils un secinājuši, ka arī šiem kokiem nepieciešama laikus apkope. “Diemžēl arī šos ozolus sen neviens nav apkopis. Ozoliem ir lieli sausie zari,” stāsta E.Neilands un piebilst, ka katru koku vajadzētu apkopt reizi 30 līdz 50 gados.
