Vakar Alūksnes delegācija Cēsīs apguva pieredzi mājdzīvnieku patversmes veidošanā.
Vakar Alūksnes delegācija Cēsīs apguva pieredzi mājdzīvnieku patversmes veidošanā. Semināru par šo un citām saistītām tēmām rīkoja Pārtikas un veterinārā dienesta Cēsu pārvalde.
“Teorētiski seminārā uzzinājām angļu pieredzi. Mums stāstīja par klaiņojošo suņu kontroles programmu, par likumdošanu mājdzīvnieku aizsardzībā, reģenerācijā un identifikācijā, par dzīvnieku patversmju nozīmi sabiedrības izglītošanā, par mājdzīvnieku kastrāciju, sterilizāciju un par agresīvajiem suņiem,” informē Pārtikas un veterinārā dienesta Alūksnes pārvaldes vecākā inspektore Maija Drozdova.
Jāveic aprēķini
“Iepazinām arī cēsnieku praktisko pieredzi, jo šajā pilsētā kopš decembra ir dzīvnieku patversme,” saka Pārtikas un veterinārā dienesta Alūksnes pārvaldes vadītājs Marģers Kamerāds. Jau šodien Alūksnes domes speciālisti kopā ar pašvaldības policijas pārstāvjiem rēķināšot, cik varētu maksāt dzīvnieku patversmes izveide un uzturēšana Alūksnē.
“Angļu pieredzi dzīvnieku patversmes darba organizēšanā varētu pārņemt tad, ja mēs būtu bagātāki. Ir jāmeklē kāds saprātīgs risinājums,” saka Alūksnes pašvaldības policijas vadītājs Ardis Tomsons.
Savukārt Alūksnes domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Grūbe stāsta, ka klaiņojošo suņu un kaķu problēmu Austrumvidzemē kopīgi vēlas risināt Alūksnes, Balvu un Gulbenes pašvaldības. Pagaidām neesot skaidrs modelis, vai veidos tikai dzīvnieku savākšanas punktu vai arī organizēs speciālu aģentūru.
Pārtikas un veterinārā dienesta Cēsu pārvaldes vadītājs Mareks Samohvalovs saka, ka pusgada laikā, kopš Cēsīs darbojas dzīvnieku patversme, ir veidojusies pozitīva attieksme. Cēsu pašvaldības policija sadarbībā ar Pārtikas un veterināro dienestu izbrauc reidos un ķer klaiņojošos suņus un kaķus. Tas notiek korekti un neizraisa iedzīvotājos pretreakciju.
“Faktiski visus suņus, kas nonāk patversmē, izņem vecie saimnieki vai rodas jauni,” viņš saka. Patversmē dzīvnieki esot sertificēta veterinārārsta uzraudzībā. Ja tomēr nākoties izšķirties par kāda dzīvnieka iemidzināšanu, tas notiek humāni (nesāpīgi). Pēc tam līķus sadedzina krematorijā.
Apmaksā pašvaldības
Dzīvnieku patversme Cēsīs esot Pārtikas un veterinārā dienesta pārziņā, taču finansē tās darbību Cēsu dome. Tās finanšu nodaļas vadītāja Ludmila Leimane stāsta, ka patversmes izveide izmaksājusi aptuveni 2000 latu, bet uzturēšanas gada izdevumu tāme ir 4400 latu.
“Dzīvnieku patversmi izmanto ne tikai Cēsu pašvaldība, bet arī Amatas novada, Priekuļu, Liepas un Raunas pašvaldības,” saka L.Leimane.
Cēsu domes dzīvokļu un komunālās nodaļas vadītājs Igors Mercs stāsta, ka klaiņojošo mājdzīvnieku izķeršanā un patversmes darbā ir noteikti izcenojumi. Dzīvnieka ķeršana, transportēšana un veselības pārbaude, kā arī profilaktiskas medicīniskas manipulācijas (apstrāde pret parazītiem) maksā 2,50 latus. Viena uzturēšanās diennakts patversmē maksā apmēram divus latus (cena var mainīties atkarībā no dzīvnieka izmēra).
Dzīvnieka iemidzināšana atkarībā no svara maksā no viena līdz pieciem latiem.
Nav mērķis nogalināt
Cēsu dzīvnieku patversmē domāts, kā veicināt iejūtību iedzīvotājos, lai pēc iespējas retāk nāktos dzīvniekus iemidzināt.
“Ja savam sunim vai kaķim saimnieks atnāk pakaļ uz patversmi, viņam jāsamaksā 4,50 lati, kā arī vēl papildus divi lati par katru dienu, ko dzīvnieks pavadījis patversmē. Jāmaksā arī 2,44 lati par dzīvnieka vakcināciju un apliecības izsniegšanu. Taču, ja dzīvniekam pakaļ atnāk jaunais īpašnieks (svešs cilvēks, kas vēlas paņemt sev dzīvnieku), tad jāmaksā tikai par vakcināciju, kā arī var ziedot patversmes uzturēšanai,” saka I.Mercs.
Viņš stāsta, ka patversmes dzīvnieku fotogrāfijas nereti publicē vietējā laikrakstā. Par šādu sludinājumu publicēšanu gādā (un maksā) pašvaldība.
