Noziedznieku pēdas: ved uz kaimiņu rajonu. Naktī uz svētdienu pagaidām nezināmi ļaundari apgānījuši Otrajā pasaules karā kritušo sarkanarmiešu kapus Annas pagastā.
Noziedznieku pēdas: ved uz kaimiņu rajonu
Naktī uz svētdienu pagaidām nezināmi ļaundari apgānījuši Otrajā pasaules karā kritušo sarkanarmiešu kapus Annas pagastā. Brāļu kapos apgāztas 43 marmora piemiņas plāksnes, no kurām 39 saplēstas. Uz apgāztajām plāksnēm konstatēts viens kājas pēdas nospiedums.
Alūksnes rajona policijas pārvaldes priekšnieks Ansis Gailītis apliecina, ka par notikušo ierosināta krimināllieta, kā arī norādīja, ka kapus vandaļi posta jau trešo reizi.
Iepriekš par huligānismu aizturēti nepilngadīgie, stāstīja A.Gailītis, piebilstot, ka arī šoreiz policija jau noskaidrojusi aizdomās turamo loku – tie varētu būt kaimiņos esošā Gulbenes rajona iedzīvotāji.
Annas pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Fomins informē, ka šodien, 6.jūlijā, apskatīt notikuma vietu solījis ierasties pārstāvis no Krievijas vēstniecības.
Pašvaldība jau pirmdien sākusi rīkoties, lai sakārtotu Brāļu kapus. Pašvaldības vadītājs konsultējies ar celtniecības firmām, lai noskaidrotu, kāda līme vajadzīga sasisto marmora plākšņu salīmēšanai.
A.Fomins pauž, ka Annas pagasta iedzīvotāji ir sašutuši par notikušo. “Mums Alūksnes rajonā nav nekāda naida starp tautībām,” klāsta pagasta padomes priekšsēdētājs. Vietējie cilvēki varot izteikt vienīgi nožēlu par notikušo un vēlmi, kaut policijai izdotos noskaidrot vainīgos, lai viņus sodītu.
Notikušo vandalismu kapsētā pamanījis vienīgās tuvākajā apkārtnē esošās lauku viensētas iedzīvotājs. “Viņš no rīta gāja garām kapsētai. Bija izbrīnīts, ka neredz nevienu kapu plāksni, ka tās pazudušas. Pieejot tuvāk, atklājis, ka plāksnes ir sasistas. Vīrietis par notikušo paziņoja policijai. Tā kā viņa māja atrodas labu gabalu no kapsētas, par pašu vandalisma aktu, kas bija naktī, šis cilvēks neko nevar pastāstīt. Viņš nav neko redzējis un dzirdējis,” stāsta A.Fomins. Notikuma vietu pārbaudījusi policija ar pēddzini suni. Pēdas vedušas uz tuvējo Kalnienas pagastu Gulbenes rajonā.
“Vienīgais, ko varam darīt, – atkal kopt Brāļu kapus, kā arī audzināt savus jauniešus,” saka A.Fomins.
Viņš pauž, ka Annas pagastā Ates Brāļu kapos atdusas aptuveni 1300 kritušo 2.Pasaules kara upuru. Apbedījumi izveidoti četrās rindās, kurās katrā ir septiņas kapu plāksnes. Uz katras plāksnes ir apmēram 25 apbedīto uzvārdi.
A.Fomins saka, ka vietējie iedzīvotāji ir pārliecināti – šajos Brāļu kapos ir guldīti ne tikai padomju karavīri, bet arī vācu kareivji un mežabrāļi. “Vācu karavīru oficiālu apbedījuma vietu tuvākajā apkārtnē nemaz nav,” klāsta viņš. Pēc veco ļaužu nostāstiem visi kara upuri vesti tieši uz šo vienu apglabāšanas vietu.
A.Fomins bilst, ka aizvadītajos gados pašvaldībā arvien nākusi klāt informācija par Brāļu kapos apglabātajiem. Nesen Annas pagasta padome saņēmusi lūgumvēstuli no Vladimiras apgabala Krievijā. Tajā lūdz palīdzēt atrast kritušā karavīra apbedījuma vietu. “Pārskatīju visas plāksnes Ates Brāļu kapos. Manā rīcībā esošā informācija liecina, ka šeit tāds cilvēks nav apglabāts. Interesēšos vēl kaimiņos – Jaunannas pagastā,” saka A. Fomins.
Viņš apstiprina, ka Ates Brāļu kapi jau trīsreiz piedzīvojuši nopostīšanu. Pēdējoreiz tas noticis ap šo pašu laiku vasarā pirms aptuveni diviem gadiem. Toreiz pašvaldība gādājusi par kapsētas sakopšanu pēc vandalisma, kā arī par sasisto plākšņu salīmēšanu. Vēlāk vietām parādījušās jaunas plāksnes. A.Fomins saka, ka tas noticis bez pašvaldības ziņas un finansiālā atbalsta. Viņš pieļāva, ka par plākšņu atjaunošanu ir gādājusi Krievijas vēstniecība.
Annas pagasts ir viens no mazākajiem Alūksnes rajonā. Tajā ir nepilni 600 iedzīvotāju. Nacionālā sastāva ziņā lielākoties te dzīvo latvieši (90,1 procenti), kā arī citu tautību pārstāvji – krievi (7,4 procenti), ukraiņi (1,4 procenti).
